Tieši pirms 130 gadiem, 29. decembrī, durvis vēra tikko uzceltais Rīgas cirks, kuru tolaik rotāja tā radītāja Alberta Salamonska vārds. Šī būve līdz mūsdienām ir izgājusi caur uguni un ūdeni (burtiskā un pārnestā nozīmē), taču arvien vēl lepni stāv uz vienas no pilsētas dzīvīgākajām ielām, atgādinot par aizgājušajiem un cerīgi vēstot par nākamajiem laikiem. Rīgas cirks ir viena no vecākajām ēkām Eiropā, kā arī vienīgā patstāvīgā cirka ēka Baltijā, kas izaudzinājusi un pulcējusi ne vienu vien pašmāju un pasaules mēroga cirka meistaru.
Rīgas cirka tradīciju aizsākumi datējami ar 1783. gadu, no kura saglabājušās pirmās viesizrāžu programmas, bet pirmie īsteni vērienīgie cirka uzvedumi bijuši vien 1831. gadā, kad rīdzinieki varēja noskatīties, piemēram, kā sieviete dejo baletu uz zirga. "Dzīvnieks klausīja vīrieša pavēlēm, kurš atradās manēžas vidū. Dejotāja veica lielo saltomortāli. Pēc tam zirga mugurā sēdās vīrietis. Sākās grandioza šķēršļu pārvarēšana. No kulisēm parādījās meitene, kura precīzi iešāva bultu mērķī. Apoteozē visa manēža piepildījās ar zirgiem. Bija arī dekorācijas: apli ieskāva kolonnas. Tika spēlēts kaut kas līdzīgs dona Kihota sižetam," vēsturisko viesizrādi savā darbā "Latviešu cirka vēstures lappuses" apraksta Latvijas cirka vēstures pētnieks Ģirts Dzenītis.
Rīgas pilsētas iestādes 19. gadsimta septiņdesmito gadu sākumā atļāvušas uzņēmējam, cirka māksliniekam un zirgu dresētājam Albertam Salamonskim uzcelt Rīgā cirku. Salamonskis savu karjeru cirkā sāka 1862. gadā kā jātnieks lielajā Renca cirkā Berlīnē, bet drīz vien no trupas aizgāja un 1873. gadā nodibināja pats savu cirku. 1879. gadā viņš aizbrauca uz Krieviju un jau rudenī Maskavā būvēja stacionāru cirku Cvetnoja bulvārī, bet pēc tam ķērās klāt Odesai un Rīgai.