68 muzeju veltījums valsts simtgadei – kopizstāde "Latvijas gadsimts" – kopš atklāšanas 2018. gada 4. maijā raisījusi plašu interesi: kopumā izstādi apmeklējuši nepilni 40 000 interesentu. Izstāde kā viens no centrālajiem simtgades kultūras programmas pasākumiem aizvadītajā gadā izpelnījās arī augstu ārvalstu amatpersonu un pat divu Eiropas valstu karaļnamu pārstāvju apmeklējumu.
Ārvalstu viesus muzejā Brīvības bulvārī 32, Rīgā, sagaidīja un izstādi izrādīja LNVM direktors Arnis Radiņš un izstādes "Latvijas gadsimts" līdzautors, LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku nodaļas vadītājs Toms Ķikuts.
14. maijā nesen atvērto izstādi valsts vizītes laikā Latvijā apmeklēja V. E. Šveices Konfederācijas prezidents Alēns Bersē un Mjuriela Cēnderes-Bersē kundze. Īpašu interesi viesi izrādīja par eksponātiem, kas vēsta par politisko režīmu pārmaiņām Latvijā 20. gadsimtā, kā arī Latvijas un Šveices attiecībām vēstures gaitā politikā un kultūrā.
12. jūnijā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sagaidīja pirmo karalisko vizīti savas pastāvēšanas vēsturē – izstādi "Latvijas gadsimts" vizītes laikā Latvijā apmeklēja Viņa Majestāte Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs. Karalis studējis vēsturi Leidenes Universitātē, kā students 80. gados pabijis Maskavā. Labi pārzinot Baltijas reģiona vēsturi, Viņa Majestāte uzdeva specifiskus sev interesējošus jautājumus par Latvijas vēstures 20. gadsimta līkločiem.
27. jūnijā valsts vizītes laikā izstādi "Latvijas gadsimts" aplūkoja V. E. Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda un Agata Kornhauseres-Dudas kundze. Augstajiem viesiem stāstot par Latvijas valsts vēsturi, tika uzsvērti abu valstu saskares punkti tik sarežģītajā 20. gadsimtā, jo Polijas un Latvijas likteņi daudzējādā ziņā bijuši ne vien līdzīgi, bet arī saistīti.
19. jūlijā izstādi "Latvijas gadsimts" apmeklēja Ganas Republikas ārlietu un reģionālās integrācijas ministre Šērlija Ajorkora-Botčveja un pavadošā delegācija. Ministre izrādīja interesi par dažādiem Latvijas vēstures posmiem, īpaši par padomju okupācijas periodu.
17. novembrī, kad Latvijā jau valdīja simtgades svinību kulminācijas noskaņas, izstādi "Latvijas gadsimts" valsts vizītes laikā apskatīja arī V. E. Islandes prezidents Gudni Jouhannessons, kurš pēc izglītības ir vēsturnieks un iepriekš strādājis par mācībspēku vairākās universitātēs. Kā zināms, Islande 1991. gadā bija pirmā valsts pasaulē, kas atzina atjaunotās Latvijas neatkarību un atbalstīja arī Baltijas valstis to ceļā uz neatkarības atgūšanu.
7. decembrī savas vizītes laikā Latvijā izstādē "Latvijas gadsimts" viesojās Viņu Karaliskās Augstības Dānijas kroņprincis Frederiks un kroņprincese Mērija. Kroņprincis izrādīja interesi par Latvijas valsts dibināšanas akta dalībnieku Kārli Kasparsonu, kas mūža nogali pavadīja Dānijā, dāņu līdzdalību Latvijas Neatkarības karā, arī abu valstu kultūras kontaktiem un Latvijas neatkarības atjaunošanas posmu 80.–90. gadu mijā, kurā visām trim Baltijas valstīm būtisku atbalstu sniedza Dānija.
Muzejs augstajiem viesiem izstādē dāvināja "Latvijas gadsimts" katalogus angļu valodā.
Izstādi tās līdzautoru vadībā iepazinuši arī Somijas simtgades biroja, Lielbritānijas vēstniecības Latvijā, Dānijas vēstniecības Latvijā, Japānas vēstniecības Latvijā un Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā pārstāvji, ekskursijā "Latvijas gadsimtā" pabijuši arī citi Latvijā strādājošā diplomātiskā korpusa pārstāvji.
Izstāde "Latvijas gadsimts" ir vērienīgākais muzeju nozares sadarbības projekts, kura izveidē iesaistījās 68 valsts, pašvaldību un privātie muzeji no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas. Izstādes dizainu veidojis starptautiski godalgotais dizaina birojs H2E.
Izstādes saturs daļēji ietverts ilustratīvi un informatīvi bagātā populārzinātniskā katalogā "Latvijas gadsimts", kas pieejams atsevišķi latviešu un angļu valodā, izveidots arī īpašs ceļvedis bērniem "Soli pa solim". Jaunākais veikums projekta ietvaros ir izdevums "Latvijas valsts dibinātāji", kurā pirmoreiz vienuviet apkopotas biogrāfiskas esejas par visiem 39 valsts dibinātājiem. Katalogs un grāmata pieejami LNVM veikalā (Brīvības bulv. 32) un Latvijas grāmatnīcās.
Arī 2019. gadā izstāde būs aplūkojama Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32, Rīgā. Tāpat kā iepriekš, tās tematiskajā ietvarā notiks dažāda formāta pasākumi (priekšlasījumi, lekcijas, sarunas, diskusijas) pieaugušajiem, speciāli bērniem un skolēniem domātas nodarbības, no kurām daļa iekļauta programmā "Skolas soma".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
