Dzīvnieciski cilvēciskais. Saruna ar akrobāti Rianonu Keivu-Volkeri  (1)

Vēl pirms viņu ierašanās Rīgā runājāmies par cirka mākslu un mākslinieku dzīvi ar vienu no kompānijas akrobātēm – Rianonu Keivu-Volkeri (Rihannon Cave-Walker). Tieši viņa visbiežāk redzēta izrādes publicitātes materiālos savā sarkanajā kostīmā uz debesu fona.

Visā pasaulē, un tajā skaitā arī Latvijā, māksla ir uzņēmusi laikmetīgu kursu un tas spilgti vērojams gan cirka, gan citās mākslas nozarēs. Un tomēr, cirkā tradīciju ietekme ir nenoliedzama un acīmredzama. Kā tas manifestējas jūsu izrādē un personīgajā izaugsmē cirka jomā?

Jāsaka gan, ka mūsu izrādē, kā arī personīgajā dzīves gājumā, tradicionālā cirka ietekme, lai arī nozīmīga, bet vairs nav tik acīmredzama – savu vēstījumu nododam ar senas disciplīnas – akrobātikas palīdzību, un kā ikdienā, tā izrādē izpildām dažādus trikus, bet tas arī viss.

Jūs visi pārstāvat dažādas laikmetīgā cirka kompānijas un savā starpā iepazināties tieši studējot prestižās universitātes DOCH (Dans och Cirkushögskolan) laikmetīgā cirka nodaļā Stokholmā. Kas ir tas, kas jūs visvairāk piesaista šai mākslas formai un iedvesmo jūs kā māksliniekus?

Domāju, arī citi izrādes mākslinieki piekritīs – laikmetīgajā cirkā visskaistākais ir tā atvērtība atšķirīgiem skatu punktiem un iespēja savā starpā apvienot dažādākās disciplīnas (arī tās, kas nav saistītas ar cirku). Viena no laikmetīgā cirka burvībām slēpjas faktā, ka tas turpina attīstīties un pilnveidoties, izaicinot un pārkāpjot iedibinātās žanra robežas gan fiziskā, gan radošā plaknē.

Jums kā jomas profesionāļiem noteikti ir izdevies piedzīvot un redzēt dažādas laikmetīgā cirka izrādes visos kontinentos. Vai varat padalīties arī ar mums par to, kuras pēdējā laika izrādes noteikti būtu vērts redzēt un kāpēc?

Diemžēl, pagājušajā gadā mums neizdevās noskatīties nevienu no kolēģu izrādēm, bet 2013. / 2014. gada sezonā bija viena, kas mums visiem bezgalīgi patika un īpaši palikusi atmiņā. Tā bija Aleksandra Furnjē (Alexandre Fournier) un Matiasa Piljē (Matias Pilet) izrāde „Akrobāti" (Acrobates) Olivjē Meiro (Olivier Meyrou) režijā. Atklājot patiesas emocijas, abi akrobāti radoši un dabiski mijiedarbojās. Viņi ir vieni no labākajiem akrobātiem, ko esam redzējuši un izceļas ar augstu tehnisko meistarību ​​un iedvesmojošu emocionālo sniegumu, pasniedzot jēgpilnu vēstījumu īpaši aizraujošā veidā ar daudziem pārsteigumiem.

Paldies par skaisto skaidrojumu! Vai pastāstīsi Latvijas iedzīvotājiem, kāpēc viņiem noteikti vajadzētu redzēt tieši jūsu izrādi un ko no tās sagaidīt?

Īsumā – trīs iemesli, kāpēc mūsu izrādi būtu vērts redzēt: tā ir iespēja redzēt cilvēka fiziskās spējas, kas attīstītas līdz galējai robežai. Otrs – lai piedzīvotu mūsu radīto pasauli. Un ne mazāk svarīgi – lai gūtu iedvesmu un pozitīvas emocijas no mūsu uzstāšanās, savstarpējās mijiedarbības un uzticēšanās.

Tagad īsi par "Faunas" saturu – tajā cilvēka emocijas tiek parādītas, izmantojot dzīvnieku tēlus. Pastāstiet par to, kā jums radās šī ideja un kā tika radīti šie konkrētie tēli. Vai tas notika intuitīvi, vai arī šie dzīvnieku tēli tika izvēlēti apzināti, prātā paturot to, kādu vēstījumu vēlaties nodot?

Šo ideju smēlāmies pētot to, kā cirka izrādē parādīt sakarības starp dzīvnieku kustībām un cilvēku attiecībām. Tēli un arī viņu attiecības veidojās, mums katram asociējot sevi ar kādu konkrētu dzīvnieku un konkrētām īpašībām. Pēc šīs izpētes mēs turpinājām attīstīt un pilnveidot vēstījumus, kurus vēlējāmies izrādes laikā nodot publikai.

Var noprast, ka šī izrāde katram no jums ir dziļi personiska un atspoguļo kādu personības šķautni. Kāds ir lielākais izaicinājums, ar ko saskaraties izrādēs? Ne tikai profesionāli, bet arī personiski.

Profesionāli visgrūtāk ir katru vakaru katrā izrādē ieguldīt vienādi lielu enerģiju un darīt to ar tādu pašu entuziasma devu, kā vakar un aizvakar. Bet no cilvēciskā viedokļa ir grūti pavadīt ceļā gada lielāko daļu un būt prom no saviem mājiniekiem un mīļajiem.

Tas noteikti ir nogurdinoši – vai ir kaut kas, kas palīdz jums iejusties jaunā vietā un justies labāk?

Galvenokārt trīs lietas – čemodāna izpakošana pat tad, ja paliekam šajā vietā tikai vienu nakti. Noteikti palīdz arī iespēja atrast vietu, kur visiem vienkārši pabūt kopā un atrast vietu, kur labi paēst.

Ņemot vērā to, cik daudzās valstīs jau esat uzstājušies, vai skatītāji dažādās valstīs un reģionos atšķiras?

Jā, pat ļoti! Bet tieši tāpēc mums patīk ceļot un uzstāties dažādās vietās. Interesanti ir vērot to, kā atšķirīgas auditorijas reaģē atšķirīgi un arī smejas atšķirīgās vietās izrādē.

Jau nākamnedēļ viesosieties pie mums – vai ir kaut kas tāds, ko jūs īpaši sagaidāt no Latvijas apmeklējuma?

Mēs ļoti gribam redzēt pilsētu, arhitektūru, izbaudīt Ziemassvētku noskaņu un, protams, redzēt, kā cilvēki uzņems mūsu izrādi!

Un pēdējais jautājums par cirku kā nodarbi. Arī Rīgas cirks piedāvā iespēju cirka skolā un atsevišķās darbnīcās nodarboties ar dažādām disciplīnām kā bērniem, tā jomas entuziastiem. Kā jums šķiet, kas ir tas iemesls, kāpec ikvienam būtu nozīmīgi izmēģināt spēkus kādā no cirka disciplīnām savam priekam arī tad, ja neesi cirka profesionālis?

Tas ir brīnišķīgs veids, kā ar caur spēles elementiem atrast spēku un ticību sev un savam ķermenim.