Bauhaus skola "Staatliches Bauhaus" tika dibināta Veimārā, un tās "tēvs" ir vācu arhitekts Valters Gropiuss (1883-1969). Lai arī no vācu valodas tiešā tulkojumā "Bauhaus" nozīmē "ēku būvniecība", taču Gropiusa nodoms nebija koncentrēties tikai uz ēkām vien. Viņš vēlējās radīt auglīgu augsni māksliniekiem, kuri būtu spējīgi darboties dažādās mākslas nozarēs.
Bauhaus studenti apguva keramiku, iespiešanu, grāmatu iesiešanu, galdniecību, tipogrāfiju un reklāmu, un viņus mudināja uz pasauli sev apkārt raudzīties citādāk, mācību vielu apgūstot praktiskos semināros, nevis stīvās lekcijās, kā tas bija citās laikmetīgajās dizaina skolās. Bauhaus estētiskie principi apvienoja formu, funkcionalitāti un efektivitāti, un drīz vien iemantoja popularitāti arhitektūrā visā Vācijā.
Savukārt pati skola bija Eiropas radošāko prātu eksperimentu šūpulis, kur kā pasniedzēji pulcējās tādi labi zināmi un atzinību izpelnījušies mākslinieki kā Jozefs Alberss, Vasīlijs Kandinskis un Pauls Klē. Arī viņu Bauhaus iedvesmotajos darbos dominēja stūrainums, izteiktas līnijas un vairāku plakņu pārklāšanās, kas radīja daudzdimensionālu iespaidu.
1925. gadā Bauhaus skola pārvācās uz Desavu, kur Gropiuss bija uzprojektējis un uzbūvējis jaunu skolas ēku. 1928. gadā viņš skolu pameta, un viņa vietā direktora pienākumus pārņēma šveiciešu arhitekts Hanness Meiers. Tiesa, ilgi gan amatā viņš nesabija. Līdz ar vācu politisko spēku polarizēšanos viņš drīz vien no amata atkāpās, un viņa vietā stājās vācu-amerikāņu arhitekts Ludvigs Mīss van der Roe.
Pieaugot nacistu spēkam, Bauhaus skolu sāka uzskatīt par opozicionāri nacistu partijai, tāpēc tās skolotāji un studenti bija spiesti Desavu pamest un doties uz jaunu "bāzi" Berlīnē. Savukārt 1933. gadā, kad pie varas nāca Ādolfs Hitlers, skolu slēdza.
Kļuvuši par trimdiniekiem, daudzi nozīmīgi Bauhaus pārstāvji emigrēja uz ASV un Izraēlu, kur viņu idejas un darbi turpināja iedvesmot vairākas arhitektu un dizaineru paaudzes līdz pat mūsdienām. Piemēram, Telavivas Baltajā pilsētā ir vairāk nekā 4000 Bauhaus stila namu, kurus radīja emigrējušie vācu ebreju arhitekti. Baltajā pilsētā atrodas vislielākais šajā stilā radīto ēku skaits pasaulē, un 2003. gadā to pasludināja par UNESCO Pasaules mantojuma objektu.
Šodien Bauhaus bieži vien tiek dēvēts par modernās arhitektūras un mēbeļu dizaina katalizatoru, kā arī nozīmīgu ietekmi uz 20. gadsimta vidus glezniecību un tēlniecību. Vairākas Bauhaus ēkas, tostarp skolas nams Desavā, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ir pārvērsti par tūrisma objektiem vai muzejiem, savukārt Bauhaus mākslas darbi atrodas daudzu pasaules modernās mākslas muzeju pastāvīgajās ekspozīcijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
