Pēc ziedojumu sistēmas izmaiņām par 50-60% krities kultūras NVO saņemtais finansējums  (1)

Viņš skaidroja, ka sākotnējā NVO sniegtā informācija liecina, ka kultūras nozares NVO šajā situācijā ir skartas vissmagāk no visām sabiedriskā labuma organizācijām. Iepriekš veiktās ziedojumu sistēmu ietekmējošās izmaiņas izveidojušas situāciju, kad uzņēmumiem ir izdevīgāk līdzekļus ieguldīt savā attīstībā, nevis ziedot organizācijām ar sabiedriskā labuma statusu, skaidroja KM pārstāvis.

Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) vadītājs Edgars Vērpe komisijas sēdē informēja, ka arī VKKF ir skārusi šī situācija, kad "Latvenergo" iepriekš ziedoja 150 000 eiro, bet pēc regulējuma izmaiņām tika saņemts 75 000 eiro ziedojums . VKKF vadītājs un komisijas sēdē arī sīkāk iepazīstināja deputātus par fonda darbību un nākotnes situāciju.

Reizē pēc deputātes Ilgas Šuplinskas (JKP) uzdotajiem jautājumiem Vērpe informēja, ka šogad paredzētais līdzekļu samazinājums par pusmiljonu eiro būs "diezgan smags" un tas skars lielos kultūras centrus reģionos.

Atbildot uz komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (JV) jautājumu, Vērpe informēja, ka pašlaik VKKF finansējums gadā ir desmit miljoni eiro, savukārt optimāli būtu 20 miljoni eiro. KM valsts sekretāres vietnieks norādīja, ka 2022. gadā pēc gaidāmās finansējuma sistēmas maiņas VKKF pieejamais finansējums pieaugs par 3,1 miljonu eiro.

Fonda vadītājs komisijas sēdē informēja deputātus par fonda paveikto 20 darbības gados, kuru laikā cita starpā projektu konkursos nepilniem 34 000 projektiem piešķirti 67 miljoni eiro.

Deputāte Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) interesējās par to, kā tiek izvērtēts, kam piešķirt finansējumu. Vērpe skaidroja, ka projektu izvērtēšanai tiek ievēlēti attiecīgie eksperti, un ka VKKF padome apstiprina jaunās prioritātes pēc ekspertu ieteikuma.

Pēc politiķes vaicājuma VKKF vadītājs informēja, ka administrācijai tiek atvēlēti 7%, kas ir "ļoti liesi" salīdzinājumā ar Eiropas vidējiem rādītājiem, kur šādu fondu administrācijai tiek izlietoti 10-20% līdzekļu.