Notiks Vijas Vētras dzimšanas dienas labdarības koncerts

Var droši apgalvot – Vija Vētra ir apdejojusi apkārt zemeslodei. 75 skatuves gadu laikā dejots gan Austrālijā, Amerikā, Indijā, gan Afejas templī Eginas salā Grieķijā, kā arī Lielbritānijas karalienei Elizabetei II "Sadler's Wells" teātrī Londonā. Pasaules izstādē Ņujorkā 1964. gadā Baltijas valstu programmā dejota "Latviešu svīta". Tomēr vissirsnīgākās jūtas Vijai Vētrai ir dejojot Latvijā. Par sensāciju ir kļuvusi Talsu baznīcā 2012. gadā izdejotā Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas tautas lūgšana "Dievs, Tava zeme deg!".

Imants Ziedonis savulaik uzaicināja mākslinieci braukt uz Latviju pēc ilgajiem atšķirtības gadiem. Nu tas notiek regulāri, jo Vija Vētra kopš 1990. gada katru gadu mēro tālo ceļu no Ņujorkas. Māksliniece Latvijā dažādās pilsētās iestudē horeogrāfijas, dejo koncertos un sniedz dejas un arī dzīves meistarklases. 2018. gada 18. jūnijā māksliniece Latvijas simtgadei veltīja savu 95. dzimšanas dienas jubilejas koncertu Rīgas Latviešu biedrības namā.

Koncertā "Deju vētra - 2019" kultūras pilī "Ziemeļblāzma" piedalīsies Rīgas Latviešu biedrības TDA "Vija", deju studija "Fandango", Jūrmalas Kultūras centra BG deju studija, deju skola "Colour Point", deju grupa "Amulets", Flamenko deju klubs "Duende", Indiešu kultūras centra "Bharata" deju studija, Vijas Vētras deju grupa "Rituāls", Liepājas deju studija "Arabeska", Viduslaiku un Renesanses deju kompānija "Laurus", Siguldas senioru deju kopas "Preilene" un "Sniegaroze", Indiešu deju studija "Aija Devi", eiritmiste Jūlija Jansone. Koncerta apmeklētājiem būs iespēja noskatīties režisores Ināras Kolmanes 2004. gadā uzņemto dokumentālo "Vijaya". Vijas Vētras 96. dzimšanas dienas koncertu vadīs aktrise Raimonda Vazdika.

Vija Vētra dzimusi 1923. gada 6. februārī, Rīgā. 1944. gadā pirms padomju armijas ienākšanas Latvijā devusies bēgļu gaitās trimdā uz Vāciju, Traunšteinu. No Vācijas kopā ar daudziem latviešiem aizceļojusi uz Austrāliju, kur dzīvojusi sešpadsmit gadu, kuru laikā ir notikusi liktenīgā saskarsme ar indiešu deju tradīcijām. 1962. gadā Vija Vētra atgriezusies Eiropā, kur dejojusi un pasniegusi dejotprasmi. Kopš 1964. gada Vija Vētra dzīvo Ņujorkā.

Triju Zvaigžņu ordeņa (1999) un Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas (2018) par nozīmīgiem darbiem un nopelniem Latvijas valsts attīstībā kavaliere.

Par mākslinieci uzrakstītas grāmatas un uzņemtas dokumentālās filmas: Vija Vētra, Nora Ikstena "Deja un dvēsele" (2001., "Atēna"), Ingrīda Punka "Slavenību rokraksti" (2001., "Jumava"), Lija Brīdaka "Vija Vētra: deja – mans mūžs" (2013., Madris), dokumentāla filma "Vijaya" (2004., režisore Ināra Kolmane), "The World of Vija Vetra" (2005., režisors Aleksandrs Kostičs).

Biļetes iegādajamas "Biļešu servisa" kasās un internetā, kā arī pie ieejams pirms koncerta.

"Vijas Vētras fonds" tika nodibināts 2018. gada 8. novembrī ar mērķi sniegt finansiālu atbalstu Vijai Vētrai, lai nodrošinātu mākslinieces pilnvērtīgu dzīvi Latvijā, popularizēt deju kā cilvēka garīgās un fiziskās attīstības veicinatāju, kā arī atbalstīt jaunus un talantīgus dejotājus.