Pērnā gada nogalē ar devīzi "Lietpratēju veidots augstticams saturs" dienasgaismu ieraudzīja viens no zīmīgākajiem Latvijas valsts simtgades programmas projektiem, proti, Nacionālā enciklopēdija, kuras drukāto sējumu burtiski izķēra dažu dienu laikā, savukārt tās otrais laidiens vēl joprojām gozējas grāmatnīcu pārdošanas topu augšgalā. Taču ar to vērienīgais projekts vis neapstājas, jo darbs pie enciklopēdijas elektroniskās versijas turpinās vietnē enciklopedija.lv, kur multimediālā vidē bez maksas pieejami vairāk nekā 800 šķirkļu.
Kā portālam "Delfi" atklāj Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Dr. hist. Valters Ščerbinskis, darbs pie Nacionālās enciklopēdijas izveides 2014. gadā tika sākts no nulles: "Latvijā enciklopēdiju redakcija pastāvēja okupācijas laikā un beidza darboties deviņdesmito gadu otrajā pusē. Divtūkstošo gadu sākumā Valērija Belokoņa izdevniecībā piecos sējumos iznāca Latvijas enciklopēdija, taču tā aptvēra tikai Latviju. Pēc tam sekoja ilgs pārtraukums."
Tiesa, pirms ķeršanās pie darba tika apzināta gan līdzšinējā pašmāju, gan citu valstu prakse nacionālo enciklopēdiju veidošanā, tostarp padziļināti pētīta igauņu un lietuviešu pieredze. Rezultātā radīta unikāla sistēma, kādā notiek mijiedarbība ar akadēmisko vidi, proti, Nozaru redakcijas kolēģija. Tās sastāvā ir aptuveni 60 cilvēku, savas nozares eksperti un profesionāļi, kuri turklāt strādā bez atalgojuma. Viņi ir vidutāji starp enciklopēdijas redakciju (kopskaitā seši redaktori) un 350 enciklopēdijas rakstu autoriem. Ņemot vērā mazo redakcijas štata darbinieku skaitu un ierobežotos finanšu līdzekļus, šis esot "taisnākais, labākais un racionālākais ceļš", pa kuru nonākt līdz nozaru lietpratējiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
