Iespējams, daudziem pirmā asociācija ar vārdu "melodrāma" varētu būt tā saucamie "meksikāņu seriāli", tomēr melodrāma ir ļoti plašs un neviennozīmīgs kino žanrs. Melodrāmai raksturīgas nereti līdz absurdam reducētas personāžu attiecību shēmas – vai nu mīl, vai nemīl, vai arī ja viens mīl – otrs nemīl. Bieži šis jēdziens tiek lietots nievājošā nozīmē, saistoties ar pārspīlējumiem, banalitātēm un klišejām attiecībās, taču to attēlojums uzrunā apbrīnojami plašu auditoriju. Dažādu paaudžu kino pētnieki šajā no pirmā acu uzmetiena konservatīvajā žanrā saskatījuši jaudīgu sociālkritisku instrumentu.
Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, kinozinātniece Dr. art. Inga Pērkone-Redoviča stāstīs par melodrāmas fenomena renesansi mūsdienu kino pētniecībā. Teorētiķi melodrāmu tēlaini salīdzina gan ar Prometeju, kura ķēdes jāatraisa, lai aiz ciešanām ieraudzītu aktīvu un spēcīgu varoni, gan ar ziloni tumšā istabā, kuru katrs iztēlojas atšķirīgi – atkarībā no tā, kuru dzīvnieka daļu sataustījis. Lekcijā runāsim par melodrāmu kā īpašu māksliniecisku skatījumu uz pasauli. Melodrāmas izpausmei nav mediju, žanru un nacionālu robežu, bet ir raksturīga noteikta stilistika un attiecības ar laiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
