Ļevs Landaus bija Ukrainas fizikāli tehniskā institūta vadītājs, kas viņa vadībā kļuva par nozīmīgu teorētiskās fizikas centru, taču 1938. gadā viņu arestēja, apsūdzot spiegošanā un staļinisma pielīdzināšanā nacismam. No Gulaga viņam izsprukt palīdzēja fiziķa Pjotra Kapicas aizstāvības vēstule Staļinam. Neskatoties uz šo pieredzi, Landaus visu mūžu palika uzticīgs savai iekšējai brīvībai un domas neatkarībai, allaž gatavs kritizēt Padomju Savienību.
Vērienīgā projekta centrālais elements ir filma "Dau", kas bija iecerēta kā Ļeva Landaua biogrāfija, bet ar laiku tas izvērtās par "padomju Trūmena šovu", kas parāda padomju cilvēka dzīves priekus un bēdas, sapņus un bailes, kā arī atklāj zinātnisku eksperimentu norisi. Filma uzņemta Ukrainā, Harkovā, un tajā imitēta dzīve Padomju Savienībā. Filmēšanā, kas noritēja no 2009. līdz 2011. gadam, piedalījās vairāk nekā 400 cilvēku no dažādiem sabiedrības slāņiem un profesijām, un kopumā tika uzņemts 700 stundu garš materiāls, kas sadalīts 13 atsevišķās filmās. Turklāt apmeklētāji nezina, kādu filmu un kādā secībā viņiem būs lemts noskatīties.
"Dau" aktieriem, kurus 24 stundas septiņas dienas nedēļā filmēja novērošanas kameras, nebija scenāriju un viņi savas lomas izdzīvoja un radīja paši, iejūtoties slepena PSRS zinātniskās pētniecības institūta ikdienas dzīvē laika posmā no 1938. līdz 1968. gadam. Tiesa, vienīgais filmā redzamais profesionālais aktieris ir ukrainiete Radmila Šogoļeva, kura atveido zinātnieka sievu Koru (filmā viņa gan pārtapusi par Noru).
Pašu Ļevu Landauu spēlē ekscentriskais grieķu izcelsmes krievu diriģents Teodors Kurentzis, savukārt epizodēs ir redzami dažādi visā pasaulē pazīstami cilvēki, piemēram, amerikāņu fiziķis Deivids Gross, serbu māksliniece Marina Abramoviča, itāļu teātra režisors Romeo Kasteluči, mūziķis un komponists Braiens Īno, kurš arīdzan radījis "Dau" skaņu celiņu. Savukārt "Dau" projekta balsis ierunājuši Izabella Ipēra, Vilems Defo, Monika Beluči, Žerārs Depardjē, Izabella Adžānī un virkne citu atzītu aktieru.
Līdztekus filmām, "Dau" ietvaros cauru diennakti norisinājās arī dažādi vizuālās mākslas un dzīvo performanču pasākumi. "Komunālais dzīvoklis ar šamaņiem" bija autentiski iekārtots komunālais dzīvoklis, ko apdzīvo mākslinieki, mūziķi vai filozofi. Tajā varēja spēlēt šahu vai aprunāties ar draudzīgu padzīvojušu pāri par pirmajiem komunistu kongresiem un revolucionāru ideāliem. Savukārt mūsdienu krievu mākslas izstādē varēja aplūkot Grišas Bruskina, Borisa Orlova un Andreja Fiļipova provokatīvās instalācijas, kā arī Mihaila Roginska, Oskara Rabina un Sergeja Bugajeva gleznas, kas ir daļa no Pompidū centra modernās mākslas kolekcijas.
Tāpat "Dau" apmeklētājiem tika piedāvāti mini koncerti un mākslinieku "pop up" performances, pieejama kafejnīca, kurā par diviem eiro varēja nobaudīt tēju ar meduskūku, boršču vai vārītas sardeles, kā arī veikals, kurā varēja iegādāties Rīgas šprotes, saldumus, cigaretes
Lai piedalītos "Dau", tika piedāvātas sešu vai 24 stundu vīzas, kā arī beztermiņa, kuru cenas svārstījās no 35 līdz 150 eiro. Apmeklētājiem nebija ļauts ienest bagāžu, kas lielāka par A4 formātu, kā arī izmantot mobilos telefonus, planšetes, portatīvos datorus, kameras un citas elektroniskās ierīces. Visas iekārtas pirms ieiešanas "Dau" tika konfiscētas un ieslēgtas seifos, bet to vietā izsniegta īpaša "Dau" ierīce, kas kalpoja kā gids un gādāja par to, lai tiktu ievēroti iekšējās kārtības noteikumi, kuru pārkāpšanas gadījumā var tikt pārtraukta "Dau" vīzas darbība.
Paredzēts, ka aprīlī "Dau" pārcelsies uz Londonu, bet pēc tam uz Berlīni. Vairāk informācijas par projektu var atrast tā mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
