Pasākumā, kura mērķis ir veicināt deju žanru attīstību un popularizēšanu Latvijā un pasaulē, celt kolektīvu un pedagogu māksliniecisko līmeni, piedalīsies deju kolektīvi no dažādām Eiropas un Āzijas valstīm, veicinot kultūrprogrammu apmaiņu starp valstīm un iepazīstinās apmeklētājus ar citu valstu kultūru un tradīcijām.
"Latvijā trūkst ikgadēja festivāla, kur mūsu zinošā un izglītotā publika varētu redzēt deju kolektīvus no visas pasaules, tāpēc nolēmām, ka mēs taču varētu Rīgā noorganizēt starptautisku deju festivālu – konkursu, lai iepazīstinātu mūsu skatītājus ar skatuvisko deju un varētu novērtēt, kā dejas māksla attīstās citās valstīs. Galu galā, Latvijas deju kolektīvi ir piedalījušies neskaitāmos deju festivālos un konkursos citur pasaulē, iegūstot augstu profesionālo novērtējumu, festivālu pieredzi un jaunas sadarbības iespējas. Tādēļ mēs jau sen paši bijām pelnījuši sarīkot savu Starptautisko deju festivālu, un ceru, ka tas kļūs par labu tradīciju, ieņemot savu vietu Latvijas kultūras dzīvē," teic Olga Freiberga.
Festivāls sāksies 16. maijā ar grandiozu atklāšanas koncertu "Sveicināts manā zemē!" ("Welcome to My Country!"), kurā ar Rīgas labāko deju kolektīvu sniegumu tiks prezentēta latviešu tautas deju kultūra un tradīcijas. Atklāšanas koncerta programmas autors ir TDA "Dancis" mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis, bet koncerta vadīšana uzticēta atraktīvajam aktierim Rihardam Leperam.
Konkurss norisināsies 17. maijā un tajā varēs piedalīties deju kolektīvi vienā no četrām konkursa nominācijām (tas deja, skatuves deja, solo deja vai folkloras deja) ar konkursa programmu līdz 10 minūtēm.
18.maijā Kultūras pils "Ziemeļblāzma" parka teritorijā norisināsies festivāla koncerts "Pasaule dejo" ("World is Dancing"), kurā piedalīsies visi festivāla dalībnieki. Savukārt 19. maijā pulksten 12.00 Kultūras pils "Ziemeļblāzma" Lielajā zālē notiks noslēguma koncerts un apbalvošanas ceremonija.
"Deja kā dzīvīgs tilts no senatnes līdz mūsdienām, pieņemdamās spēkā, vienojusi paaudzes, cēlusi nacionālās pašapziņas jūtas un vairojusi lepnumu par piederību savai tautai, savai zemei Latvijai. Var izskaitļot cilvēku daudzumu, kas saistījuši daļu savas dzīves ar deju, bet nav iespējams izmērīt viņu ieguldīto sirdsdegsmi un entuziasmu, kam pateicoties Latvijas dejotāji ieguvuši starptautisku atzinību. Ne velti 2003. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētki tika iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā," pauž festivāla rīkotāji.
Ieeja koncertos – bez maksas.
Plašāka informācija par festivālu pieejama mājaslapā.