1889. gadā, lai godinātu Franču revolūcijas simtgadi, Francijas valdība plānoja starptautisku izstādi, tādēļ izziņoja konkursu monumenta celtniecībai Marsa laukumā (Champ-de-Mars) Parīzes centrā. No vairāk nekā 100 iesniegtajiem dizaina pieteikumiem žūrija izvēlējās Eifeļa plānu – atvērtas konstrukcijas režģotu dzelzs torni, kam augstuma ziņā līdzvērtīga pasaulē nav un nebūtu. Gustavs Eifelis jau bija izdaudzināts tiltu būvnieks un metāla konstrukciju meistars, kurš bija radījis nesen kā Ņujorkas ostā atklātās Brīvības statujas karkasu. Viņa projektiem allaž piemita ambīcijas un vēriens.
Tiesa, Eifeļa projektu kritiķi iesākumā uzņēma ar skepsi, sakot, ka tas būs strukturāli nedrošs, turklāt Parīzes sirds arhitektoniskajā kompozīcijā būs kā suņanagla pakaļā. Tā vietā Eifelis neklapēja ne ar ausi un mierīgi turpināja darbu, turklāt paveica iecerēto nieka divos gados ar mazāku budžetu, nekā bija plānots. Celtniecības procesā, kurā kopumā bija iesaistīti līdz 300 strādnieku, bojā gāja tikai viens, kas attiecīgajam laikam šāda vēriena projektam ir ļoti maz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
