Lai arī 12 apustuļi un četri Jaunās Derības evaņģēlisti no bojāejas tika paglābti, tomēr ugunsnelaimē aizgāja postā divas trešdaļas katedrāles jumta un smaile. Paglābt no liesmām izdevās arī krustus, ērkšķu kroni un slaveno rozes jeb rozetes logu. Gruvešos tika arī atrasts arī nopietni cietis Gallijas gailis, kas rotāja katedrāles torņa smaili.
No laika zoba cietušās vara statujas ar noņemtām galvām šobrīd atrodas noliktavā Dordoņas reģionā Francijas dienvidrietumos. Restaurācijas eksperti grasījās tās tīrīt un atjaunot to dabīgi brūno krāsu, lai nogādātu tās atpakaļ Parīzē 2022. gadā. Taču nu šie plāni ir atlikti, medijiem atklāj Patriks Palems, restaurācijas uzrauga SOCRA vecākais restaurators. Šobrīd svarīgāk ir palīdzēt Parīzē ar daudz akūtākiem darbiem, piemēram, ugunsgrēkā cietušo garguju saglābšana.
Saskaņā ar Palema vārdiem, jaunais restaurācijas darbu fokuss ir "Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcija un renovācija, kas varētu ilgt no 10 līdz 20 gadiem, iespējams, izmaksājot vairākus simtus miljonu eiro".
16 statujas, no kurām katra sver apmēram 250 kilogramu, tika uzstādītas visaptverošu restaurācijas darbu ietvaros 1859. un 1860. gadā, ko vadīja arhitekts Eižens Violē le Diks (Eugène Viollet-le-Duc). Viņa seja arīdzan ir prototips vienai no skulptūrām – Svētajam Tomam.
"Ugunsgrēku viņš ir veiksmīgi palaidis secen, taču iedomājieties, kā lūztu viņa sirds, uzzinot par šo," telefonintervijā ar "The New York Times" izteicies franču viduslaiku arhitektūras eksperts no Kolumbijas Universitātes Stīvens Murejs.
Violē le Diks bija 19. gadsimta restaurators, slavens ar radošu pieeju restaurācijā. Viņš arīdzan radīja gargujas, kuru uzdevums bija novadīt lietus ūdeni no jumta. Viņš atjaunoja gan Parīzes Dievmātes katedrāles fasādi, gan iekšpusi, kā arī nomainīja 60 skulptūru. Tolaik viņam uzbruka par "vēstures vandalizēšanu".