Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM), izstādes "Latvijas gadsimts" programmā 23. aprīlī pulksten 18.00 notiks Dr. hist. Inetas Lipšas populārzinātniskā lekcija "Padomju cilvēks? Indivīda autonomija padomju okupācijas apstākļos", portālu "Delfi" informē LNVM pārstāvji.
Izstādē "Latvijas gadsimts" 1960.–1980. gadu norises attēlotas kā disonanse – nošķīrums starp privāto un publisko telpu. Sabiedrības vairākums pielāgojās (vai bija spiests pielāgoties un pievienoties) sociālajām normām un padomju ideoloģijas cauraustām retorikas frāzēm, taču vienlaikus privātajā dzīvē varēja pastāvēt atšķirīgi uzskati, citas prioritātes un vērtības, kas patiesāk raksturoja katru indivīdu. Kā iespējams pētīt publiskā un privātā nošķīrumu padomju okupācijas laikā? Vai var izpētīt, kāda bija padomju laika "personīgā Latvija"?
Balstoties jūrmalnieka Kaspara Aleksandra Irbes (1906–1996) dienasgrāmatās, kuras viņš regulāri rakstījis no 1940. līdz 1996. gadam, lektore piedāvās klausītājiem novērojumus par padomju ideoloģijas spēju vai nespēju ielauzties cilvēka privātajā sfērā. 77 savas dienasgrāmatas kladēs Irbe intensīvi pievērsies šim jautājumam, piemēram, uzsverot atšķirību starp "manu mīļo mazo mājiņu" un "Kauguru geto" – jaunuzcelto daudzstāvu ēku rajonu.
Autentiskie, bieži pat ļoti intīmie dienasgrāmatas ieraksti dod iespēju aplūkot, kā ierindas PSRS pilsonis izjuta konfliktu starp oficiālo, "pareizo" vēstures interpretāciju un paša privāto redzējumu. Kamēr padomju sistēma uzspieda savu svētku kalendāru, rituālus un pagātnes skaidrojuma versiju, dienasgrāmatas autora Irbes privātie novērojumi (piemēram, Brāļu kapos Mirušo piemiņas dienā) mudināja uz refleksiju par pagātnes pieredzi, kas atšķīrās no oficiālā naratīva. Pagātnes zināšanas palīdzēja veidot pārliecību par sevi kā par personību, kas nav saistīta ar padomju režīmu, arī emocionāli distancēties no valdošā diskursa. Vienlaikus dienasgrāmatas ieraksti liecina, kā gadu gaitā "padomiskums" tomēr parādās arī visai kritiski noskaņotās personības spriedumos.
Lekcijas autore Dr. hist. Ineta Lipša ilgi un pamatīgi pievērsusies sociālās vēstures tēmām, ar analītisku un kritisku skatu raugās uz vēstures avotiem un to interpretācijām. Pēdējos gados pētniece analizējusi padomju periodā rakstītas dienasgrāmatas, kas ļauj ne tikai apjaust cilvēka vai kolektīva problēmas, uzskatus un attiecības, bet arī uzdot jautājumu – kā to analītiski pētīt?
Lekcija notiks pasākumu ciklā "Vēlās otrdienas", kas reizi mēnesī tiek rīkots 68 muzeju kopizstādē "Latvijas gadsimts". LNVM atrodas Brīvības bulvārī 32, Rīgā. Pasākuma ilgums apmēram 1,5 stunda. Ieeja – bezmaksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
