Pašlaik fotogrāfa mantojumu pārvalda Jānis un Marija Ulpes, kuri ar TV3 žurnālistiem nevēlējās sarunāties. Par autortiesību pārvaldītājiem viņi kļuva pēc tam, kad to novēlēja Viļa Rīdzenieka audžumeita no viņa otrās laulības.
Autortiesību piederību vēlas pārskatīt Dace Kudiņa, Viļa Rīdzenieka otrās sievas Marijas māsas mazmeita. Viņa ir arī Marijas Rīdzenieces mantiniece, jo viņai savu bērnu nebija. Kudiņas kundze uzskata, ka Viļa Rīdzenieka mākslinieciskais mantojums ir sievas, kas arī bija fotogrāfe, līdznopelns – slaveno Rīgas foto ateljē "Klio" viņi vadīja kopā.
Autortiesības uz Viļa Rīdzenieka arhīvu Kudiņas kundze vēlētos atdot valstij. Pašlaik par tā izmantošanu jāmaksā. Piemēram, slavenā valsts dibināšanas fotogrāfija ikvienam, kurš vēlas to publicēt žurnālā, jāmaksā līdz pat 192 eiro atkarībā no tirāžas un attēla lieluma. Ja autoratlīdzība nebūtu jāmaksā, ieguvēja būtu visa sabiedrība, uzskata Dace Kudiņa.
"Skolēni varētu vēsturi vizuāli daudz vieglāk mācīties. Viņam ir bildēta Bermontiāde, karš. Viņam ir 1910.-1935. gada tāda kārtīga vēsture, ko varētu izmantot skolās un filmās. Tie visi ir mani radi, mana dzimta. Iznāk, ka es nevaru izlikt izstādē, grāmatā, man svešam cilvēkam ir jāmaksā par manām dzimtas bildēm," sarunā ar TV3 saka Dace Kudiņa.
Marija Rīdzeniece pašlaik nav atzīta par Viļa Rīdzenieka darbu līdzautori. Taču atbilstoši likumam, kas bija spēkā līdz 1938. gadam, autora tiesības uz ražojumu, ko radījušas kopīgi vairākas personas un kas iztaisa vienu nedalāmu veselu, pieder visiem autoriem. Līdz ar to autortiesības uz foto uzņēmumiem, ko Marija un Vilis Rīdzenieki kopā izgatavoja, piederēja abiem.
Tas pats likums arī noteica, ka autora tiesības uz fotogrāfiskajiem ražojumiem ir aprobežotas ar desmit gadiem no ražojuma klajā nākšanas. Tādējādi Viļa Rīdzenieka fotogrāfijai "Latvijas valsts pasludināšana", ko publicēja 1920. gadā, autortiesību termiņš beidzās jau 1930. gadā, un Dace Kudiņa uzskata, ka pašreiz valsts un citas personas nepamatoti maksā autoratlīdzību par šī darba izmantošanas tiesībām.
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra vadās pēc pašreizēja likuma, kas nosaka, ka autortiesības ir spēkā 70 gadus pēc autora nāves. Viļa Rīdzenieka gadījumā tas būs 2032. gadā.
"Mēs no savas puses varam slēgt tikai līgumu ar to, kas mums var uzrādīt mantojuma apliecību. Mēs nevaram noteikt paši uz savu galvu, kurš ir mantinieks un kurš mantinieks nav," TV3 saka AKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane.
Prokuratūra ir lūgusi Kultūras ministrijai noskaidrot, vai autortiesības ir spēkā, vai nav, lai gan ministrija tādu vērtējumu nevar sniegt, tas būtu darāms tiesai.
"Daudzās likuma normu, likuma ietvaru izmaiņas ir tas, kas mums traucē sniegt 100% atbildi, kā būtu jāpiemēro aizsardzība 1920. gadā radītam fotogrāfiskam darbam, jo ir jāizvērtē, kā ir notikusi pāreja no viena likumdošanas režīma uz citu. Līdz ar to, lai lietas pārāk nesarežģītu, kā aksiomu pieņemam, ka spēkā ir esošā likumdošana, kas pasaka, ka jebkuri darbi ir aizsargāti 70 gadus pēc autora nāves," turpina Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Tiesas kompetencē būtu skatīt, vai ir pamats uzskatīt, ka autortiesības fotogrāfijām pēc tajā laikā esošajiem normatīvajiem aktiem ir jau beigušās 1930. gadā, vai tas automātiski nozīmē to, ka tās nav spēkā arī pašlaik. Latvijas tiesā šādu precedentu nav bijis. Zariņš nenoliedz, ja tiesa lemtu, ka autoratlīdzība nav maksājama, sekas būtu salīdzināmas ar Pandoras lādi – sūdzības par nepamatoti maksātām autoratlīdzībām.
Atgādinām, ka Vilis Rīdzenieks (1884-1962) bija 20. gadsimta sākuma pazīstamākais Rīgas fotogrāfs, kurš iemūžinājis daudzus Latvijas vēsturē nozīmīgus mirkļus, tai skaitā Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī. Fotogrāfijas oriģināls ir Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. To eksponē ik gadu tieši 18. novembrī.
Savas fotogrāfa prasmes Rīdznieks apguvis Sanktpēterburgā, 1908. gadā atgriezies Latvijā, strādājis Mārtiņa Lapiņa fotodarbnīcā. 1909. gadā vadījis fotodarbnīcu Liepājā, no 1910. līdz 1915. gadam – salonu "Konkurencija" Ventspilī.
1915. gadā pārcēlies uz Rīgu un atvēris fotodarbnīcu "Klio" Vaļņu ielā 19. Pirmā pasaules kara laikā bijis inženieru nodaļas fotogrāfs Rīgā un Latgales divīzijas štābos. Pēc kara paralēli darbam "Klio" dokumentējis nozīmīgākos notikumus valsts dzīvē, darbojies kā lektors un pedagogs. No 1941. līdz 1948. gadam bijis Mednieku biedrības fotogrāfs, no 1949. līdz 1962. gadam strādājis LPSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu institūta fotolaboratorijā.
2018. gada novembrī apgāds "Neputns" laida klajā apjomīgu Viļa Rīdzenieka darbam veltītu grāmatu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
