Konferences laikā pieredzējušu speciālistu vadībā notiks darbs vairākās sesijās – holokausta tēmas atspoguļošana žurnālistikā un literatūrā; holokausta tēmas atspoguļošana mākslā; holokausta tēma izglītības iestādēs; migrācijas krīzes un tolerance: toreiz un tagad; memoriāli un nezināmās holokausta piemiņas vietas; holokausts Vidusjūras zemēs – neizzinātās vēstures lappuses.
"Daudzas no konferences dalībnieku atsūtītajām tēzēm runā par vienu tēmu: holokausta traģēdija izzūd pagātnē. Notikušā pēdas izzūd vai arī aizaug ar jaunu kultūras slāni, aculiecinieki aiziet no dzīves, un šobrīd piemiņas glabāšanas loma jau ir jāuzņemas pētniekiem, rakstniekiem, žurnālistiem un pasniedzējiem. Lai mūsdienu informācijas pārbagātībā šīs liecības aizsniegtu cilvēku emocijas, nepietiek ar skaitļiem, statistiku un datiem, ir nepieciešami citi izteiksmes līdzekļi – un tie ir mākslinieciski, multimediāli," uzsver konferences organizatore, biedrības "Šamir" izpilddirektore Jūlija Tereščenko, "Tas arī ir šīs konferences fokuss, te satiksies profesionāļi, kuri strādā ar vēsturiskās saglabāšanas tēmu, viņi dalīsies savā pieredzē par grūtībām, ar kurām jāsaskaras ikdienas darbā, un ar risinājumiem, ko raduši. Mēs patiešām ceram, ka šī konference būs interesanta gan vēsturniekiem, gan sociologiem, gan kulturologiem, gan muzeju darbiniekiem, gan pasniedzējiem, gan māksliniekiem, gan humanitāro zinātņu studentiem, gan arī tiem, kurus vienkārši interesē ar vēsturi saistīti jautājumi."
"Vai vēstures pārzināšana var mums palīdzēt būt tolerantākiem un empātiskākiem? Vai māksla, kas reflektē par mūsu kopīgajām atmiņām, var palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar senām bailēm, kas uznirst tagadnē? Kā mēs varam nošķirt patiesību no bailēm?", vaicā Kārena Frostiga (Karen Frostig), profesore no Bostonas, un pati arī atbild: "Sarunas par pagātni mums palīdz tikt galā ar tagadni. Māksla var būt ļoti izglītojoša, tā var likt domāt par ļoti dziļiem jautājumiem – kā dzīvot pasaulē, kurā norit nemitīga mijiedarbība. Sarunas par toleranci ir ļoti svarīgas pasaulē, kurā valda nedrošība. Drošas telpas radīšana diskusijām ir ārkārtīgi nozīmīga, ja gribam radīt daudz tolerantāku nākotni. Konferences par holokaustu saved kopā cilvēkus, kam rūp šo jautājumu izpēte un kas vēlas piedalīties tādas pasaules radīšanā, kas ir droša visiem cilvēkiem."
Konferences viešņai profesorei Kārenai Frostigai ir sena ģimeniska saikne ar Latviju, tiesa gan, ļoti traģiska – viņas radinieki kara laikā ir gājuši bojā darba nometnē Mazjumpravmuižā – tas ir netālu no Ķengaraga promenādes.
Konferences ietvaros notiks arī Maksa Kaufmana grāmatas "Ebreju iznīcināšana Latvijā" prezentācija angļu un vācu valodās. Grāmata ir pirmā izdota liecība par holokaustu Latvijā (pirmais izdevums redzēja pasauli 1947. gadā pēckara Vācijā). Grāmatas apspriešanā piedalīsies Latvijas vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs, profesors Marģers Vestermanis, kā arī viens no pirmajiem grāmatas izdevējiem, Vācijas profesors Erhards Roijs Vīns (Erhard Roy Wiehn).
"Jau sesto gadu biedrība "Šamir" organizē konferenci, kas veltīta holokaustam, īpašu uzmanību šoreiz pievēršot tēmām, kas aktuālas mūsdienu Eiropā, un tās ir šādas: bēgļu krīze, radikālisma saasināšanās, tolerances jautājumi," stāsta biedrības "Šamir" valdes loceklis, rabīns Menahems Barkahāns, "Katru gadu mēs uzdodam jautājumu, cik lielā mērā ir mainījusies sabiedrība? Un ko mēs darām, lai tādas katastrofas kā holokausts vairs neatkārtotos?"
Konference "Holokausta muzeji 21. gadsimtā: izaicinājumi un iespējas" notiks viesnīcā "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", tā ilgs divas dienas un tajā ar savām zināšanām dalīsies pieredzējuši eksperti no 12 dažādām valstīm. Konferencē aicināti piedalīties skolotāji, studenti, augstskolu pasniedzēji, kulturologi, muzeju darbinieki, vēsturnieki un žurnālisti. Konferences darba valodas būs trīs – latviešu, angļu un krievu, nodrošinot sinhrono tulkošanu. Dalība konferencē ir bez maksas, interesentiem ir jāpiesakās līdz 15. maijam, rakstot uz e-pastu uz rigaforum2019@shamir.lv.
Konferenci rīko biedrība "Šamir" sadarbībā ar Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeju, un Eiropas starptautisko tolerances centru.