Toskānā, Vinči muzejā, izstādē par godu renesanses meistara Leonardo da Vinči nāves dienas 500. gadskārtai apskatei izlikta matu šķipsna, kas tiek uzskatīta par viņa, raksta ziņu aģentūra AFP.
"Šī matu šķipsna ilgu laiku tika turēta slepenībā, līdz pirms trim gadiem to atrada ASV. Tā mums ļaus veikt Leonardo DNS pētniecību," medijiem atklāja mākslas vēsturnieks Alesandro Vecozi (Alessandro Vezzosi). "Pētot da Vinči ģenealoģiju veselus 40 gadus, 2016. gadā mēs konstatējām 35 dzīvus meistara radiniekus, un drīz vien pēc tam pie manis vērsās kolekcionārs, kuram pieder šī matu šķipsna, un kurš bija ar mieru to parādīt."
Leonardo da Vinči piedzima 1452. gada 15. aprīlī Vinči, Florences ziemeļrietumos. Viņš bija bagāta zemes īpašnieka un pusaugu zemnieces nelikumīgais dēls. Viņš mira Ambuāzā, Francijas vidienē, karaļa Fransuā I galmā, 1519. gada 2. maijā. Da Vinči nebija bērnu, taču viņam bija ducis pusbrāļu un pusmāsu no tēva puses un daži arī no mātes puses.
"Mēs neesam par 100% droši, ka tie ir viņa mati, taču ar ģenealoģisku izpēti ir iespējams salīdzināt ģenētisko materiālu ar Toskānā atrasto Leonardo dzīvo radinieku DNS," stāsta Vecozi.
Savukārt vēsturnieks Eike Šmits (Eike Schmidt) no Ufici galerijas Florencē apšauba matu autentiskumu: "Neviens speciālists vēl to nav apstiprinājis, un ir maz ticams, ka Leonardo matu šķipsna varētu "uzpeldēt" kādā amerikāņa kolekcijā. Slavenu cilvēku matu kolekcionēšanas tradīcija bija izplatīta romantisma laikmetā 19. gadsimtā."
Vecozi atklāj, ka izstādē aplūkojamā matu šķipsna un zīmīte ar uzrakstu franču valodā "Leonardo da Vinči mati", kā arī bronzas gredzens, ko arī, iespējams, nēsājis renesanses dižgars, piederējuši franču rakstniekam Arsēnam Husē (Arsene Houssaye). Viņš arī bija direktors muzejam, kura komanda izrakumu laikā Ambuāzas galmā 1863. gadā uzgāja akmens zārku. Tajā atradās skelets, kura labā roka bija aizlikta aiz galvas, kā arī akmens fragmenti, uz kuriem bija iegravēts -EO -AR -DUS -VINC-, franču un itāļu ordeņi no Fransuā I valdīšanas sākumposma un dažas bārdas un gaišu matu šķipsniņas.
Leonardo da Vinči Ambuāzas galmā pavadīja pēdējos trīs savas dzīves gadus pēc tam, kad saņēma Francijas karaļa uzaicinājumu. Fransuā I bija liels mākslas cienītājs un labprāt atbalstīja talantīgos itāļu māksliniekus.
Renesanses meistars mira 67 gadu vecumā un saskaņā ar viņa testamentu tika apglabāts galma kapelā, kas 1807. gadā tika iznīcināta. Arheoloģiskajos izrakumos uzietie neidentificētie kauli tika pārapbedīti Svētā Huberta kapelā 1874. gadā ar uzrakstiem franču un itāļu valodā, kas vēstīja, ka tās ir Leonardo da Vinči "iespējamās mirstīgās atliekas".
Šīs mirstīgās atliekas gan netiks skartas, lai noteiktu, vai matu šķipsna patiešām pieder dižajam māksliniekam, jo tā būtu zaimošana, atklāja Vecozi.
"Dzīvie radinieki un radinieku kapavietas palīdzēs mums salīdzināt DNS paraugus bez iejaukšanās Leonardo kapavietā, kam piemīt gan vēsturiska, gan simboliska nozīme, tāpēc jāciena," sacīja vēsturnieks, kurš ar pētījuma rezultātiem plāno nākt klajā pēc dažiem mēnešiem.