Rokrakstā sarakstītais katalogs "Libro de los Epítomes" ir aptuveni 2000 lapaspušu biezs, un tas bija paredzēts, lai palīdzētu orientēties milzīgajā bibliotēkā, kurā atradās no 15 līdz 20 tūkstošiem grāmatu. Kopš 1552. gada šī bibliotēka atradās Seviļas katedrālē, taču līdz mūsdienām ir saglabājusies vien ceturtā daļa.
Bibliotēkas izveidotājs Ernando Kolumbs (Hernando Colón) bija slavenā jūrasbraucēja Kristofora Kolumba ārlaulības dēls, taču, pateicoties tēva slavai, baudīja lielākas privilēģijas nekā citi tā laika ārlaulības bērni. Nevēlēdamies palikt tēva ēnā, Ernando Kolumbs uzņēmās izveidot universālu bibliotēku, kurā būtu grāmatas no visas pasaules.
Ernando gan apzinājās, ka grāmatu kolekcija nebūtu jēgpilna, ja tā netiktu sakārtota, tāpēc nolīga lasītāju grupu, kuras uzdevums bija izlasīt katru grāmatu un izveidot tās kopsavilkumu.
Par šo vēsturisko bibliotēkas katalogu nebija dzirdēts aptuveni 500 gadu, bet pirms trīs nedēļām to uzgāja kādā Kopenhāgenas bibliotēkā. Iemesls, kādēļ katalogs ir unikāls – tajā rodama informācija par zudušām grāmatām un vēsturiskiem informācijas avotiem, kas līdz mūsdienām nav saglabājušies, proti, agrīnajām avīzēm, laika ziņām u. tml.
Galvenais jautājums, uz kuru šī grāmata palīdzēs sniegt atbildi – kā pieaugošais informācijas apjoms drukas laikmetā mainījis veidu, kā cilvēki organizē zināšanas par pasauli.
Šobrīd uzsākts manuskripta digitalizēšanas un tulkošanas projekts, lai to padarītu publiski pieejamu. Prognozētais laiks ir pieci līdz septiņi gadi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
