Koncertzāles projekts - 3
Foto: Publicitātes attēli
Pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecības sociāli ekonomiskā analīze ļauj secināt, ka jau pirmo 15 darbības gadu laikā koncertzāles projekta radītie ieņēmumi un sociālekonomiskie ieguvumi radītu pozitīvu pienesumu Latvijas tautsaimniecībā 107,6 miljonu eiro apmērā, tādējādi pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu eiro ieņēmumus, pēc 16. maijā notikušās Starptautiskās konferences informē KM pārstāvji.

Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem koncertzāles projekta ekonomiskā ienesīguma norma jeb projekta rentabilitātes mērs ir 23,6%. Projekts ir vērtējams kā ekonomiski izdevīgs sabiedrībai, ja šī norma pārsniedz 5%. Savukārt koncertzāles ekonomiskā neto pašreizējā vērtība jeb ekonomiskais izdevīgums absolūtā izteiksmē ir 107 616 679 eiro. Lai projektu varētu uzskatīt par izdevīgu, šim rādītājam jāpārsniedz nulle. Trešais būtiskais aplūkotais rādītājs ir ieguvumu un izmaksu attiecība, kurai jāpārsniedz viens – koncertzāles projektam šis rādītājs ir 2,6, teiks KM paziņojumā medijiem.

Aprēķini tika veikti, paredzot, ka koncertzāle tiek celta uz AB dambja un tiek nodota ekspluatācijā līdz 2030. gadam, veicot kopējos kapitālieguldījumus 91,4 miljonu eiro apmērā. Vienā gadā koncertzālē notiekošos pasākumus apmeklētu aptuveni 350 tūkstoši cilvēku. Savukārt ieņēmumus koncertzāle gūtu, pārdodot biļetes pasākumiem, kā arī iznomājot kompleksa telpas trešajām personām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!