Kokale pauž, ka Kultūras ministrijai ir arī jāsagatavo ziņojums par to, kas notiek, ja tiek pieņemt lēmums – nacionālo koncertzāli šobrīd necelt vispār. "Valdības locekļiem par to ir jābūt informētiem, pirms pieņemt lēmumu," uzsvēra Kokale.
"Tas izvērtējams sākot jau no Mūzikas akadēmijas – jauno mūziķu kalves – līdz pat visiem simfoniskajiem orķestriem un akadēmiskās mūzikas pārstāvjiem Latvijā."
Tieši jauno mūziķu aizbraukšanu no Latvijas un karjeras veidošanu ārzemēs Kultūras ministrijas pārstāve sarunā ar Latvijas Radio sauc kā galveno risku, ja koncertzāle netiks uzcelta: "Mums talkā ir nākusi Mūzikas akadēmija, iezīmējot scenārijus un varbūtības, kas notiek, ka Nacionālo koncertzāli tomēr neceļ. Šobrīd veidojas tāda paradoksāla situācija, ka mēs ieguldām lielus līdzekļus mūzikas izglītībā, bet ražojam augstas raudzes mūzikas profesionāļus ārvalstu mūzikas tirgum. Jo šeit Latvijā vienkārši nav telpu, kur uzstāties un atskaņot ļoti daudz no klasiskās mūzikas skaņdarbiem."
Ziņojums valdībā tiks iesniegts maija beigās vai jūnija sākumā.
Jau iepriekš ziņots, ka Kultūras ministrija izvērtē deviņas vietas, kur koncertzāle varētu tikt būvēta, kā līderi izvirzot AB dambi, kur taptu 2006. gadā starptautiskajā koncertzāles metu konkursā uzvarējušais arhitekta Anda Sīļa projekts. Kopumā projekta izmaksas tiek lēstas ap 118 miljoniem eiro, bet koncertzāle varētu būt apmeklētājiem pieejama pēc aptuveni 12 gadiem. Šādai versijai savu atbalstu jau izteikuši Nacionālās Arhitektu padome, Latvijas Arhitektu savienība, kā arī liela daļa Latvijas akadēmiskās mūzikas vides viedokļu līderi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
