Eiropas medijiem izplatīto memorandu parakstījušas tādas kino personības kā Vims Venders, Migels Gomess, Liks un Žans Pjērs Dardēni, Sjūzena Bīra, Pāvels Pavlikovskis, Ralfs Fainss, Stellans Skašgords, Alans Pārkers, Žilī Delpī, Agņeška Holanda un daudzi citi.
Kino ļaudis manifestā uzsver, cik šis ir Eiropai būtiskas vēlēšanas, ir svarīgi nepalikt mājās un tajās piedalīties.
Turpinājumā publicējam visu manifesta teksta tulkojumu:
"Jā, Eiropa nav perfekta.
Mēs reizēm tai pamatoti pārmetam, ka tai trūkst dvēseliskuma un emociju un ka tā runā ar mums valodā, ko saprot tikai daži no mums.
Mēs vēlamies, lai tai nebūtu jāpiedzīvo satricinājumi ekoloģisko, sociālo un politisko krīžu dēļ un lai tai nenāktos samierināties ar bēgļu traģisko situāciju.
Tomēr, neraugoties uz Eiropas nepilnībām un trūkumiem, mēs varam saskatīt arī tās cilvēcību un cēlumu. Mēs vēlamies to raksturot, piesardzīgi izklāstot situāciju un runājot valodā, ko saprot visi tās iedzīvotāji.
Atcerēsimies, ka Eiropu vieno vēlme saglabāt mieru. Sākotnēji tajā bija 6 dalībvalstis, bet tagad 28 valstis ir apvienojušās unikālā un visu cilvēci iedvesmojošā Savienībā.
Savienība ir veidota, atsakoties no iekšējām robežām un pamatojoties uz tādiem principiem kā brīva pārvietošanās, mijiedarbība, brālība, solidaritāte, kas ir vērtības, kuras šobrīd ir ne tikai ārēju, bet arī iekšēju spēku apdraudētas.
Šī Savienība ir arī kultūras savienība, un tā ir tādas Eiropas mērķis, kurā novatorisms un radošums vienmēr ir bijuši apgaismības balsti.
Eiropa ir brīva un demokrātiska. Tajā valda domas un vārda brīvība. Mums ir pienākums to aizstāvēt pret ekstrēmismu un ļauniem nodomiem, kas atkal izplatās kā lipīga slimība.
Situācija ir nestabila, bet mums tā jāstabilizē un jāuzlabo. Mums jāstājas pretī tiem, kas vēlas to iznīcināt, — sašķeļot, atsakoties no vienotības idejas, pametot vai izolējot.
Jautājums ir šāds: kā izveidot tādu Eiropu, kādu vēlamies, — Eiropu, kurā esam vienoti; Eiropu, kas ir atvērta un piedāvā brīvību un mieru?
Mums ir apņēmīgi jārīkojas un jācenšas cīnīties idejiski, lai nepieļautu cīņu ar ieročiem.
Tāpēc laikā no 23. līdz 26. maijam mums ir jādodas balsot Eiropas vēlēšanās. Uz spēles ir likta mūsu kopīgā nākotne, nemaz jau nerunājot par tuvāko nākotni."