Likumu pieņēma pēc ilgām debatēm.
Likumprojektu, kurā aicināts nekavēties ar katedrāles restaurāciju, Francijas parlamenta apakšpalāta pieņēmusi jau iepriekš. Tajā iekļautas pretrunīgi vērtētas atkāpes no vides un mantojuma aizsardzības prasībām, kā arī atkāpes no publisko iepirkumu normām.
Francijas Senāta paziņojumā norādīts, ka augšpalāta apakšpalātas pieņemto likumprojektu apstiprināja "ar izmaiņām", bet detalizētāka informācija par šiem grozījumiem nav sniegta.
Aprīlī veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa francūžu vēlas katedrāles atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izsludinājis starptautisku arhitektu konkursu, kas, kā viņš pats izteicies, pieļauj Parīzes Dievmātes katedrāles smailes atjaunošanu "mūsdienīgā arhitektoniskā veidolā".
Restauratora Ežēna Violē le Dika XIX gadsimtā projektētā un būvētā 93 metrus augstā smaile sagāzās, kad aprīlī ugunsgrēka laikā liesmas iznīcināja katedrāles jumtu. Viduslaikos būvētā smaile tika gāja bojā jau 18.gadsimtā.
Makrons solījis, ka restaurācijas darbi tiks pabeigti piecu gadu laikā, lai gan vairāki eksperti norādījuši, ka tas ir pārāk ambiciozs mērķis.
Katedrālē 15. aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas.
Varasiestādes uzskata, ka ugunsgrēks izcēlies nejaušības rezultātā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
