Konference, kuras tēma šogad ir "Vēsturiskā atmiņa", norisināsies Valsts prezidenta pilī no pulksten 10.00 līdz 12.00. Tajā uzrunu teiks Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, veselības ministre Ilze Viņķele, 1941. gadā uz Sibīriju aizvestā Jura Viņķeļa meita. Īpašs viesis konferencē būs Krievijas biedrības "Memoriāls" nodaļas vadītājs Krasnojarskā Babijs Aleksejs Andrejevičs, kura izveidotais arhīvs palīdzējis neskaitāmiem izsūtītajiem un viņu tuviniekiem iegūt informāciju par ģimenes locekļiem, kuri nevarēja atgriezties mājās, kā arī atrast vietu, kur viņi bijuši izsūtīti. Konferences viesis būs Olga Vaviļenko-Krasnojarskas apgabala avīzes "Seļskaja Žizņ" žurnāliste. Olga Vaviļenko sarakstījusi grāmatu ar pētījumu par latviešu likteņiem Suhobuzimas rajonā.
Konferenci aicināti apmeklēt 1941. gadā uz Sibīriju aizvestie un Sibīrijā dzimušie bērni un represēto organizāciju pārstāvji no visas Latvijas. Ieeja ar ielūgumiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Katru gadu konferencē piedalās jaunieši no visas Latvijas - bērnu zīmējumu un sacerējumu konkursu uzvarētāji.
Pēc konferences notiks kopīga ziedu nolikšana pie Pils laukumā esošā pieminekļa "Bārenīte".
Pulksten 18.00 Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā notiks bezmaksas piemiņas koncerts, kurā uzstāsies koris "Sõla", diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā, un tiks atskaņoti vairāki jaundarbi. Koncerta ievadā skanēs komponistes Indras Rišes jaundarbs "Piemiņai", Mārtiņa Brauna komponētā dziesma "Paliksim" ar dzejnieka un rakstnieka Aleksandra Pelēča vārdiem, kā arī Jēkaba Jančevska, Emīla Melngaiļa un Artūra Maskata darbi. Varēsim dzirdēt komponista Pētera Vaska dziesmu "Zīles ziņa" – kompozīciju, kurā mijas spēcīgi gaismas un tumsas kontrasti, dziļas sāpes un ticība – 14. jūnijā koncerta klausītājus tas uzrunā personīgi. Koncertu noslēgs Ērika Ešenvalda darbs "Gaismas upe".
Konferences viesiem būs iespēja aplūkot – skatīties un klausīties – videofilmu – runājošo grāmatu "Sibīrijas bērni". Tajā apkopotas 760 cilvēku atmiņas par 1941.gada 14.jūnija notikumiem, kad viņu ģimenes tika izsūtītas no Latvijas. Grāmatas autore režisore un producente Dzintra Geka atceras, ka galvenais uzdevums bijis grāmatā iekļautās intervijas ar cilvēkiem videofilmā veidot raitā stāstījumā, lai viens stāsts turpinātu iepriekšējā cilvēka stāstījumu. "Mēs filmā ieraugām katru cilvēku, kurš sniedzis interviju, un uzzinām visu izsūtījuma ceļu, pārdzīvoto Sibīrijā un dzīvi, atgriežoties Latvijā," saka Geka.
"Uzrunājot sabiedrību – gan deportācijās cietušos, gan tos, kam šī diena ir tikai vēstures grāmatās ierakstīts datums – vēlamies likt atcerēties un saprast, ka tikai pieminot un neaizmirstot, ir cerība, ka nekas tāds vairs neatkārtosies. Lai arī notikušo nav iespējams padarīt par nebijušu, represētie nav aizmirsti, mēs esam ar viņiem," raksta pasākuma veidotāji.