Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara deportēja vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju. Represiju mērķis bija "nocirst galvu" Latvijai – iznīcināt tās eliti, aktīvos cilvēkus kultūrā, politikā, saimniecībā. Saprotams, ka represijas skāra arī Latvijas valsts dibinātājus – ne tikai tādēļ, ka tie 1918. gada 18. novembrī pasludinājuši neatkarīgo Latviju, bet arī tādēļ, ka bija aktīvi līdzveidojuši valsti nākamajos gados.

No 26 Latvijas valsts dibinātājiem, kuri vēl bija dzīvi valsts okupācijas brīdī 1940. gada 17. jūnijā, padomju represijās cieta 13, galvenokārt redzamākie un aktīvākie sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Vēl divi no Latvijas valsts dibinātājiem – Bruno Kalniņš un Nikolajs Svemps – piedzīvoja nacistu okupācijas režīma represijas. Savukārt Kārlis Kurševics Staļina terorā PSRS bija nogalināts jau 1938. gadā. Otrā pasaules kara gadus pārdzīvoja tikai 12 no 39 Latvijas valsts dibinātājiem.

Vairāk par Latvijas valsts dibinātājiem var uzzināt izstādē "Latvijas gadsimts" Brīvības bulvārī 32 un 2018. gada rudenī izdotajā biogrāfisko eseju krājumā "Latvijas valsts dibinātāji". Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejsLatvijas simtgadeLatvijas gadsimts

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit