Uzdevumi jaunajam kultūras ministram: mūsdienīga kultūrpolitika un lielāks finansējums  (17)

Pats Puntulis medijos jau ir atklājis, ko un kā grasās darīt, un kādus jautājumus risināt visupirms, ja amatā tiks apstiprināts, tostarp arī par Nacionālās koncertzāles iespējamajām atrašanās vietām un uzlabojumiem kultūrizglītībā. Savukārt portāls "Delfi" lūdza kultūras nozares pārstāvjus komentēt, kādiem kritērijiem jaunajam kultūras ministram būtu jāatbilst, kā arī kādas problēmas viņu pārstāvētajā nozarē būtu jārisina.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese uzskata, ka būtu ļoti svarīgi, lai kultūras ministrs atbalstītu mūsdienīgu kultūrpolitiku, kas veicinātu radošā procesa attīstību, neieslīgstot šaurā nacionālisma ietvarā. Proti, lai šīs kultūrpolitikas rezultātā varētu līdzsvaroti attīstīties gan laikmetīgās, gan tradicionālās kultūras izpausmes un tiktu atbalstīts gan eksperimentāli radošais process, gan sekmēta izcilību veidošanās, kas veicinātu Latvijas veiksmīgu iekļaušanos pasaules kultūras kartē.

"Protams, ka būtu arī svarīgi, lai ministrs censtos īstenot valdības rīcības plānā iezīmētos uzdevumus – palielināt atalgojumu kultūras nozarē strādājošajiem, šeit domājot ne tikai valsts sektoru, bet arī nevalstisko sektoru, kas nodrošina lielu daļu Latvijas kultūras procesu un veido būtisku segmentu mūsu kultūras ekosistēmā; cīnītos par Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumu, jo tas ir vissvarīgākais instruments, kas nodrošina radošo procesu visām kultūras nozarēm; turpinātu virzīt Laikmetīgas mākslas muzeja tapšanu, jo mēs joprojām esam vienīgā Eiropas savienības valstu galvaspilsēta bez šādas kultūrvēsturei, izglītībai un procesam nozīmīgas vietas," pauž Krese.

Latvijas literatūras eksporta platformas "Latvian Literature" pārstāve Juta Pīrāga atklāj, ka, viņasprāt, jaunajam kultūras ministram jābūt uz rezultātu un risinājumu meklēšanu orientētam: "Ir ļoti grūti strādāt nozarē, kurā "neko nevar", jo nav pietiekams finansējums. Nedomāju, ka viss būtu kādai vienai organizācijai jāpasniedz uz paplātes, noteikti nē. Mēs gaidām galvenokārt iespēju tikt uzklausītiem – esam gatavi sanākt kopā ar visiem nozares spēlētājiem un kopīgi meklēt risinājumus un dažādus darba modeļus. Mēs gribētu tādu kultūras ministru, kurš gribēs veicināt kultūras organizāciju iesaisti ministrijas darbā, īpaši lemjot un plānojot prioritātes kultūras nozarē un finansējuma sadali tām."

Kā svarīgu aspektu Pīrāga izceļ ilgtermiņa bāzes finansējumu Latvijas literatūras eksportam, kas būtu pielīdzināms kaimiņvalstīs esošajam finansējumam: "Pašlaik, pēc projekta "Latvija Londonas grāmatu tirgū 2018" beigām, literatūras eksporta bāzes finansējums (iezīmēts KM budžetā) atgriežas pirms projekta līmenī, kas ir 72 tūkstoši eiro gadā. Salīdzinājumam: Lietuvā šim mērķim piešķir 440 tūkstošus gadā, savukārt Igaunijā vairāk nekā 700 tūkstošus gadā."

Kā vēl viens risināms jautājums literatūras nozarē Pīrāgas skatījumā ir Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums literatūrai, proti, radošās stipendijām rakstniekiem un tulkotājiem: "Administrējot programmu "Atbalsts ārvalstu izdevējiem latviešu literatūras izdošanai" redzam, ka arī mūsu literatūras tulkotājiem bieži nemaksājam kā pienākas, īpaši, ja ņem vērā, ka gribam, lai labi tulkotāji tulkotu latviešu literatūru, tad samaksai arī būtu jābūt konkurētspējīgai. Tas pats, protams, ar autoriem, ja vēlamies veicināt jaunu literāru darbu tapšanu, maksimāli jāatvieglo šis process mūsu autoriem."

Savukārt Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule uzsver, ka muzeju nozarē akūti un jau 2020. gada budžetā būtu jārisina darbinieku atalgojuma jautājums, kā arī valsts līmenī jāsakārto muzeju speciālistu pamata un profesionālās tālākizglītības jautājumi: "Ik gadu Latvijas muzeji ar savu izcilību un starptautisku kopprojektu rezonansi pasaulē apliecina nozares profesionālo un radošo varēšanu, bet tā pašlaik vēl pārtiek no krīzes laikā reorganizētās Muzeju valsts pārvaldes iedibinātās lieliskās profesionālās pilnveides programmas augļiem, NVO organizētā projekta "Baltijas muzeoloģijas skola" un pašu muzejnieku izglītošanās iniciatīvas. Zemais atalgojums un niecīgās iespējas profesionāli tālāk pilnveidoties nemotivē daudzu jaunus cilvēkus mērķtiecīgi un uz palikšanu izvēlēties darbu muzeju nozarē."

Vaicāta par sāpīgajiem punktiem tieši viņas vadītajā muzejā, Ruskule min unikālo mūzikas instrumentu kolekciju, kuru nebūs pilnvērtīgi iespējams eksponēt jaunajās telpās Mārstaļu ielā 6. Kolekcijā ir gandrīz 300 mūzikas instrumentu, kuri ir mērķtiecīgi komplektēti tieši no Latvijā mītošiem un latviešu izcelsmes meistaru veikumiem, kā arī mūzikas instrumenti, kurus lietojušas ievērojamas latviešu kultūras personības. Piemēram, valsts pirmais flīģelis – Baumaņu Kārlim piederējušās klavieres, uz kurām tapusi Latvijas valsts himna. "Latvijas valsts ar šo kolekciju varētu lepoties tikpat prestižā un reprezentablā veidā, kā to dara lieliski mūzikas instrumentu kolekciju eksponējumi Briselē, Parīzē, Berlīnē, Milānā un citur pasaulē. Tādēļ, pārskatot esošo kultūras būvju attīstības iespējas vai projektējot jaunas (ja tāds lēmums tiek pieņemts, piemēram, Nacionālās koncertzāles jautājumā), ir vērts šo jautājumu iekļaut dienas kārtībā," pauž Ruskule.

Līdzšinējā kultūras ministre Dace Melbārde amatā stājās 2013. gada 31. oktobrī, kad tika apstiprināta amatā kā apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK virzīta bezpartijiska pārstāve, bet jau drīz iestājās šajā partijā. Pēc tam, kad 26. maijā Melbārde tika ievēlēta Eiropas Parlamentā., "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK nolēma, ka kultūras ministra amatam tiks virzīts operdziedātājs un pašreizējais Rīgas domes deputāts Nauris Puntulis.

Puntulis savulaik bijis rokgrupas "Pērkons" solists un deviņdesmitajos gados kļuva par Latvijas Nacionālās operas solistu. No 1995. līdz 2000.gadam viņš bija Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) solo dziedāšanas katedras vadītājs. Politiķis LMA ieguvis maģistra grādu dziedāšanā un pedagoģijā. Rīgas domē viņš ievēlēts otro sasaukumu pēc kārtas un pašlaik tajā vada VL-TB/LNNK frakciju.