"Rīts priežu mežā" ne tikai izpelnījās plašu atzinību mākslinieku un kultūras ļaužu aprindās, bet arīdzan plašākā sabiedrībā. Tas sakrita ar laiku, kad konditorejas fabrikā "Einem" ("Эйнемъ") tapa jaunas konfektes – kraukšķīgas vafeļu plāksnītes ar mandeļu pralinē pildījumu šokolādes glazūrā. Jaunajam produktam bija nepieciešams ietinamā papīriņa dizains, un arī uzņēmuma īpašnieka Jūliusa Geitsa uzmanību piesaistīja Šiškina glezna. Risinājums bija atrasts. Arī Latvijas iedzīvotājiem Šiškina veikums visupirms pazīstams kā konfekšu ietinamais papīriņš. Tiesa, abus "Lācīšus" – Krievzemes un Latvijas – saista gana nopietnas nesaskaņas vairāku gadu garumā
Tieši Dinaburgā tapa divas Savicka izcilākās gleznas – "Svētbildes priekšā" (atrodas Maskavā, Tretjakova galerijā) un "Karā aizejot" (atrodas Sanktpēterburgā, Krievu mākslas muzejā). Savukārt ar Šiškinu Savickis iepazinās jau studiju laikā Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur viņš bija viens no labākajiem studentiem – Savicka studiju laikā izstrādātie darbi tika novērtēti ar piecām Akadēmijas sudraba medaļām, bet konkursa darbs – glezna "Kains un Ābels" – saņēma Akadēmijas zelta medaļu. Par diletantu Savicki nosaukt vis nevarēja, un viņa vārds Krievzemes kultūras ļaužu aprindās bija labi zināms. Liels Savicka sasniegums bija dalība 1878. gada Pasaules izstādē Parīzē, savukārt 19. gadsimta astoņdesmitajos gados viņš veiksmīgi darbojās ilustrācijas lauciņā, zīmējot ilustrācijas Puškina, Ļermontova, Tolstoja, Gogoļa un citu krievu literatūras zelta fonda pārstāvju darbiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
