Norisināsies starptautiska konference 'Kultūras trauma un tās dziedināšana'

Aizvadītā Latvijas valsts simtgade ir bijis nozīmīgs atskaites punkts mūsu tautas pagātnes analīzei, šodienas spēka apzināšanai un nākotnes perspektīvu iezīmēšanai. Šveiciešu psihiatra un filozofa Karla Gustava Junga analītiskās​​ psiholoģijas​​ redzējumā šos laikus saista kāds nozīmīgs uzdevums – kultūras traumas dziedināšana. Kāpēc par to vajadzētu runāt tagad, kad pasaules kari, okupācijas, represijas, izsūtīšanas, piespiedu došanās trimdā un dzīve padomju režīmā jau sen aiz muguras? Izrādās, ka traumatiskā pieredze – sašķelta, noliegta, dziļi slēpta, noklusēta, varbūt racionalizēta, bet kopumā neintegrēta – tiek nodota​​ pēcnācējiem​, kā rezultātā mūsdienu cilvēka psihē šis neapzinātais mantojums mēdz ieņemt gana lielu vietu un turpināt savu destruktīvo darbību.

Ar traumas jēdzienu psihoterapijā saprot notikuma piedzīvošanu kā dzīvībai bīstamu, savukārt kultūras traumas gadījumā tas attiecas ne tikai uz indivīdu, bet uz veselu tautu. Atšķirībā no individuālās kultūras trauma skar daudz dziļākus psihes slāņus un šāda trauma ir ne tikai individuālas dabas, bet arī kultūrā iesakņojies ienaidnieks, ko rada ne tikai paša piedzīvota trauma, bet arī piederība upura grupai. Situāciju vēl sarežģītāku padara priekšteču saistība ar varmāku grupu vai abām paralēli, kas lielajos laikmeta griežos bieži vien ir bijusi izvēle neizvēloties.