Ar īpašu pasākumu un jauno telpu apskati otrdien, 13. augustā, oficiāli savu pirmo sezonu sākusi jaunā koncertzāle – pasākumu vieta "Hanzas perons". Tā ir pirmā tik vērienīga kultūras būve Latvijā, kas pēc neatkarības atjaunošanas uzbūvēta tikai par privātiem līdzekļiem. Plašākai publikai "Hanzas perona" durvis tiks vērtas Rīgas svētku laikā, 17. un 18.augustā, lai iepazīstinātu ar ēkas jauno veidolu un tajā iekārtoto izstādi "Hanzas Perons. Pārtapšana".
Kā atklāšanas pasākumā informēja "Pillar Development" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, "Hanzas perona" ēkas projektēšanā, būvniecībā, būvdarbu uzraudzībā un citos svarīgos darbos bija iesaistīti 60 sadarbības partneri, Latvijas uzņēmumi, un tajā investēti vairāk nekā 11 miljoni eiro.
"Hanzas perons" ir kādreizējā Rīgas preču stacijas noliktavas ēka "New Hanza" teritorijā, kas pārvērsta par jaunu kultūras telpu — modernu un funkcionālu vietu koncertiem, skatuves mākslai, konferencēm un citiem pasākumiem. Tā ir viena no dažām ēkām, kas saglabājusies "New Hanza" teritorijā, liecinot par nozīmīgu Rīgas tirdzniecības un rūpniecības attīstību 20. gadsimta sākumā.
Jaunās ēkas maksimālā ietilpība ir 2100 cilvēku, bet maksimālais sēdvietu skaits – 1200. Zāle ar paceļamām sienām ir transformējama atsevišķās mazākam cilvēku skaitam piemērotās telpās.
Kā pauda arhitektu biroja "Sudraba arhitektūra" vadošais arhitekts Reinis Liepiņš: "Rīgas preču stacijas ēkas pārtapšana jaunā kultūras būvē ir ievērojams notikums Latvijas kultūras dzīvē. "Hanzas perons" ir kā rezultāts pasūtītāja vēlmei dāvināt Rīgai jaunu, kvalitatīvu kultūras būvi šajā jaunajā pilsētas daļā un būvnieku, arhitektu, spējai šo ideju realizēt augstā līmenī. Aicinu iepazīt "Hanzas peronu", novērtēt vēsturiskās un jaunās arhitektūras mijiedarbību, apmeklējot kādu no jaudīgajiem kultūras pasākumiem šī gada rudenī."
Jaunajai kultūras telpai saglabātas vecās preču stacijas sienas – tās iekštelpa nav būtiski mainījusi savu veidolu – ir koka griesti, ķieģeļu sienas, betona grīdas. Bet jaunajā "čaulā" ir ieslēpta visa infrastruktūra, kas nodrošina ēkas darbību.
"Paņem vienu vecu, trauslu ēku un apliek tai apkārt visu kaut ko citu, kas nodrošina ēkas darbību, bet pati ēka paliek nemainīgā veidolā. Tā ir galvenā projekta ideja. Viss jaunais nāk kā čaula, bet vēsture paliek tajā punktā, kur tā ir," skaidroja arhitekts Reinis Liepiņš.
"Hanzas perona" atklāšanā klāt bija arī kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš uzsvēra, ka "katrs jauns un kvalitatīvs objekts Latvijas kultūras dzīvē ir vērā ņemams ieguvums, iespēju paplašināšanās un jaunu ideju ienākšana."
"Ar privātu iniciatīvu tapušais "Hanzas perons" ierakstīs ne tikai spilgtu akcentu Rīgas kultūrainavā, bet noteikti kļūs par lielisku platformu visplašākajam kultūras norišu spektram," atzīmēja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Jau šobrīd "Hanzas peronā" šoruden izziņoto pasākumu vidū ir starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus", projekta "Nogaršo Latviju!" noslēgums, festivāla "Skaņu mežs" koncerti, dažādu mākslinieku koncerti un performances, "Digital Freedom" festivāls, nekustamā īpašuma BREL forums un daudzi citi. Visa pasākumu programma atrodama "Hanzas perona" mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
