Vudstokas festivāls bija mūzikas un mākslas festivāls, kas norisinājās no 1969. gada 15. līdz 18. augustam Ņujorkas pavalsts Bēteles (Bethel) pilsētā Amerikas Savienotajās Valstīs, uz visiem laikiem ar trekniem jo trekniem burtiem ierakstoties kā trīs dienas miera un mūzikas ne tikai mūzikas industrijas, bet visas valsts un arī pasaules kultūras vēsturē. Pasākums, kuru apmeklēja teju pusmiljons cilvēku, bija hipiju kustības un kontrkultūras ideālu meka, un neko līdzīgu atkārtot nevienam vairs nav izdevies.
Vudstoka bija ne tikai mūzikas festivāls, bet arī sociāla un politiska rakstura nemieru starpspēle ar nacionāla mēroga ietekmi, kas gana zīmīgi rezonēja ar jau notikušo un ieskandināja nākamību. 1969. gada aprīlī 300 studentu sarīkoja demonstrāciju Hārvarda Universitātes administrācijas ēkā, paužot savu nostāju pret Vjetnamas karu. Arestēti tika 100 studenti. Čārlzs Mensons un viņa sekotāji nonāvēja aktrisi Šāronu Teitu un septiņus citus cilvēkus, tostarp arī viņas nedzimušo bērnu. Par 37. ASV prezidentu kļuva pretrunīgi vērtētais Ričards Milhauss Niksons. Tikmēr ASV karaspēks Vjetnamā sasniedza 543 tūkstošus. Un tas viss ar Vudstoku pa vidu noveda līdz 15. oktobra mītiņam – lielākajam miermīlīgajam protestam ASV vēsturē – un Vjetnamas kara moratorijam.
1969. gads bija arī cilvēktiesību kustības ēra, un Vudstoka bija lieliska iespēja izpausties ar savām brīvdomīgajām idejām un aizbēgt no pelēkās ikdienas mūzikā, vienotībā un mierā. Tiesa, lauvas tiesa vienotības un miera bija meklējama arī dūšīgajā psihedēlisko narkotiku lietošanā. "Cilvēki ēda skābi un pīpēja zāli visu acu priekšā – laikā, kad marihuāna bija otrais lielākais ļaunums, kas iznīcinās valsti. Apkārt bija policisti, taču viņi nevienu netramdīja. Cilvēki peldējās pa pliko un staigāja apkārt kaili.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
