Nav daudz tādu grupu vai mūziķu, kuru dēļ es būtu gatava kaut kur triekties, mīcīties sasvīdušā un aurojošā pārpriecīgu ļaužu pūlī, lai, pieciešot muguras sāpes un kā aptrakusi tīne snaikstot kaklu, censtos kaut cik arī saskatīt uz skatuves notiekošo. "The Cure" ar apburoši flegmatisko Robertu Smitu priekšgalā ir vieni no retajiem.
Kad tika izsludināta "The Cure" 40. jubilejas tūre un par Ģirta Majora plāniem atvilkt nu jau krietni padzīvojušos vīrus uz šī gada "Positivus" nevienam vēl nebija ne jausmas, lūkoju, kur viņus vislabāk atvaļinājumā varētu beidzot noklausīties dzīvajā. Lielie Eiropas mūzikas festivāli vairs pārāk nevilina, jo pēc tam ir nepieciešams vēl viens atvaļinājums, lai atkoptos, bet Dienvidāfrika vai Sidnejas operteātris – par sālītu.
Šķūrējot cauri grupas tūres sarakstam, manu uzmanību piesaistīja vienas dienas mūzikas festivāls Maskavā – "Afisha Picnic" – cara ģimenes bijušajā īpašumā, kas pērnā gadsimta sākumā pārtaisīts par muzejrezervātu ar atjaunotu Alekseja I Romanova pili un 17. un 18. gadsimta koka arhitektūru, kas uz Kolomensku atgādāta no visas plašās Krievzemes. Izklausās taču brīnišķīgi! Tiesa, tobrīd es vēl nezināju, ka pērku biļeti uz mūzikas festivālu, kurā nepārdod alkoholu. Izrādās, ka tā tas ir jau kopš paša pirmā pasākuma 2004. gadā – "Afisha Picnic" tika radīts kā alternatīva tradicionālajiem rokfestivāliem, padarot to pieejamu arī pusaudžiem un ģimenēm ar bērniem.