Svinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas 100. jubileju, no 21. augusta ikviens aicināts skaļi nolasīt un ieskaņot kādu no simts 1919. gadā tapušiem un/vai publicētiem dzejoļiem vietnē lasi.literatura.lv/lnb100, portālu "Delfi" informē akcijas rīkotāju pārstāvji no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta.
Ar saukli "Apsveic bibliotēku, ierunā dzejoli", tiek uzsākta akcija "Dzejas rats 1919". Šādi LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) sumina Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) tās simtgadē, izceļot 1919. gadā tapušo dzeju un aicinot ikvienu to skaļi nolasīt kā sveicienu LNB jubilejā. Simboliskais dzejas rats sastāv no 100 dzejoļiem, kas atklāj gan tā laika romantisko, gan nacionāli patētisko, gan revolucionāro, gan satīrisko un dažkārt diletantisko stīgu. Sociālpolitiskās situācijas dēļ latviešu dzejā šis gads nav no ražīgākajiem, iznāk nedaudzi dzejoļu krājumi, dienas presē ir neregulāras publikācijas. Tomēr daži no dzejoļu krājumiem ir spilgti un nozīmīgi līdz šodienai, piemēram, Raiņa "Sveika, brīvā Latvija!" un "Daugava", Edvarta Virzas "Dievišķīgās rotaļas", zīmīgs ir kreisi ievirzītais latviešu strādnieku rakstnieku savienības dzeju krājums "Sarkanie pavedieni".
Dzejnieks Andrejs Kurcijs trāpīgi to nodēvējis par "gaviļu un moku gadu", kur "šausmu laiks" –- jaunizveidotās valsts apdraudējums, varu maiņas, iebrukumi, karadarbība, trūkums mijas ar nācijas kultūrai un izglītībai svarīgu institūciju dibināšanu (Latvijas Universitāte, Valsts bibliotēka, Vēsturiskais arhīvs, Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Konservatorija, Latvijas Mākslas akadēmija); 1919. gada 30. novembrī, izrādot Raiņa dramatisko poēmu "Daugava", notiek Latvijas Nacionālā teātra oficiālā atklāšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
