1919.gada 29.augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts Vēsturiskā arhīva dibināšanu. Sagaidot valsts arhīvu darbības simtgadi, ir izveidota plaša pasākumu programma: izstādes, vairāku grāmatu atvēršana, atvērto durvju dienas un kā centrālais notikums starptautiska konference.
Centrālais pasākums notiek 29. un 30.augstā – starptautiska konference "Nācijas atmiņas saglabāšana – vakar, šodien rīt". Konference veltīta to Nacionālo arhīvu, kas veidojušies pēc 1. Pasaules kara, vēsturei un nākotnes attīstības aktuālajiem jautājumiem. Konferencē piedalās referenti no Baltkrievijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas un Somijas. Konference notiek Melngalvju namā.
Konferences noslēgumā plānota svinīgā pieņemšana Latviešu biedrības namā par godu LNA 100, uz kuru aicināti visi bijušie ilggadējie darbinieki, esošie darbinieki, ārzemju viesi un nozīmīgākie sadarbības partneri.
Līdz gada beigām plānoti vēl šādi LNA100 svinību pasākumi:
- 11. septembrī notiks grāmatas-dokumentu krājuma "Iepazīstot Latviju: gleznotāja J. F. Dēringa ceļojumu piezīmes, 19. gs. 2. puse"/ Unterwegs mit dem Künstler Julius Döring in Lettland. Reisenotizen, 2. Hälfte des 19. Jahrhunderts" atvēršana.
- 24. un 25. septembrī LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi "Dokumentārā mantojuma bagātības Latvijas arhīvos".
- Novembrī plānota grāmatas Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos" 2. daļas atvēršana.
Daži fakti par Latvijas Nacionālo arhīvu:
- Glabā 22,3 milj. lietu, kas veido 175 km kopgarumu;
- Izvietots 21 ēkā visā Latvijas teritorijā;
- Strādā 421 darbinieks;
- Gada laikā izsniedz aptuveni 18 tūkst. izziņu;
- Arhīva uzraudzībā ir 3,8 tūkst. institūciju;
- Vecākais dokuments 1220.g. bīskapa Alberta raksts par Sv. Jura hospitāļa – patversmes dibināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
