Ceturtdien, 29. augustā, aprit tieši 100 gadu, kopš dibināta Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Svinīgajā jubilejas pasākumā Gaismas pilī klāt bija arī valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ministru prezidents Krišjānis Kariņš un citi. Līdz ar jubilejas svinībām tika atklāta arī LNB simtgadei veltītā izstāde "Neredzamā bibliotēka".
"Mūsu Gaismas pils ir kļuvusi par redzamu un atpazīstamu simbolu latviešu tautas dzīvesziņai, latviešu tautas kārei pēc zinībām un tieksmei pēc attīstības. Īpaši nozīmīgi tas ir tagad, bibliotēkas simtgades gadā, kas iezīmē pamatīgumu, iezīmē nopietnību un spēju pastāvēt, izdzīvot un mainīties līdzi laikam. Tādēļ likumsakarīgi, ka simtgades svinību dienas priekšvakarā mēs vēršam skatienu uz saknēm, uz pirmsākumiem, arī uz mūsu Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmsākumiem," atklājot izstādi, sacīja Valsts prezidents.
"Mūsu bibliotēkas sākotne ir tikpat dažāda un visaptveroša kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas nozīme mūsdienās, aptverot visu Latvijas teritoriju, iekļaujot likteņstāstus, aptverot privātās un sabiedriskās bibliotēkas, vēstures entuziastu atrastos un sargātos dārgumus," uzrunā pauda Levits.
Viņš uzsvēra: "Mūsu valsts balstās mūsu nācijā, savukārt mūsu nācija balstās mūsu kultūrā un valodā. Latvijas Nacionālā bibliotēka ir mūsu kultūras simbols. Tā padara redzamu mūsu kultūras dziļumu, mūsu kultūras bagātību un padara katram iespējamu ar to iepazīties."
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā teica, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka nav tikai grāmatu krātuve un iespieddarbu glabātuve, bet arī ideju radītāja un mūsu nākotnes veidotāja. "Bibliotēka dāvā paaudžu turpinātības sajūtu," sacīja Mūrniece.
"Šodien mēs vēl labāk apzināmies, cik liela nozīme ir jaunajai ēkai. Tā ir vainagojusi LNB kā Gaismas pils augšāmcelšanos. Gaismas pils ir mūsu tautas ideālu simbols. Tas atspoguļo mūsu ētiskās un estētiskās vērtības, valstiskumu, ilgtspēju un garīgo brīvību," pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka LNB darbība ir palielinājusi zināšanu un jaunrades prestižu, piesaistot vēl plašāku apmeklētāju loku. Bibliotēkā veikti jauni pētījumi un rīkotas izstādes, kā arī tā iedvesmojusi cilvēkus piedalīties Gaismas ceļa akcijā, tādējādi parādot tautas gatavību ar rokām pārnest grāmatas no vecās ēkas uz jauno.
"Bibliotēka ir ieņēmusi to cieņas un atzinības piepildīto vietu sabiedrībā, kas tai arī pienākas. Mēs nevaram iedomāties dzīvi bez šī bagāto zināšanu un gara gaismas avota," teica Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja arī pateicās LNB direktoram Andrim Vilkam par nenovērtējamo ieguldījumu bibliotēkas attīstībā, vienlaikus palīdzot veidoties un augt arī neatkarību atguvušajai Latvijas valstij.
Atgādinām, ka ar vērienīgu programmu visas dienas garumā LNB simtgade tiks svinēta sestdien, 31. augustā.
Kā ziņots, LNB kā Valsts bibliotēka dibināta 1919. gada 29. augustā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
