"Futurium" ir nākotnes ēka, kas aicina visu vecumu apmeklētājus ielūkoties rītdienā. Tajā atrodas gan muzejs, kas attēlo visdažādākās nākotnes vīzijas, gan nākotnes laboratorija, kurā apmeklētāji var veikt paši savus atklājumus, kā arī sarunu telpa dialogam starp dažādu jomu pārstāvjiem. Nākotnes muzejs piedāvā spriest par iespējamiem vai tikai iedomājamiem nākotnes scenārijiem. "Futurium" pulcē ekspertus un pārstāvjus no visdažādākajām jomām – zinātnes, kultūras, politikas, biznesa un citām – un ir atvērts ikvienam, kas vēlas dalīties ar savu viedokli saistībā ar nākotnes jautājumiem. Pirmos trīs gadus – līdz 2022. gada beigām – ieeja muzejā būs bez maksas.
No 5. septembra instalācija "Biotricity – baktēriju laiks" būs apskatāma "Futurium" muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Mākslas darba idejas autori ir Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslinieki Rasa Šmite un Raitis Šmits, kas pirms vairākiem gadiem sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultātes un Cietvielu fizikas institūta Ūdeņraža laboratorijas pētniekiem un jauno zinātnieku Artūru Grudulu uzsāka kopīgus eksperimentus ar "mikrobu degvielas" šūnu tehnoloģiju (MFC – microbial fuel cell). Šīs "zaļās" enerģijas tehnoloģijas pamatā ir princips, ka baktērijas, kas dzīvo dubļos, dīķu, ezeru un citu ūdenstilpņu nogulsnēs, kur ir daudz organiskās vielas, bet nav skābekļa, ģenerē nelielu daudzumu elektriskās strāvas. Šo eksperimentu rezultātā mākslinieki Šmiti ir radījuši mākslas darbu sēriju ar kopīgo nosaukumu "Biotricity", izmēģinot šīs "dzīvās baktēriju baterijas" darbību dažādās vidēs.
"Futurium" muzejā Berlīnē izstādītā instalācija "Biotricity – baktēriju laiks" sastāv no vairākām "dubļu baterijām", kas katra ražo apmēram pusvoltu elektrības. "Dubļu baterijas" ir saslēgtas ķēdē, un elektriskā strāva tiek izmantota, lai darbinātu pulksteni. Tā kā elektrību šajā gadījumā "ražo" dzīvi mikroorganismi, tad enerģija svārstās, un elektrība uz pulksteni plūst nevienmērīgi – reizēm saražo vairāk, reizēm nepietiekami. Attiecīgi, arī laiku pulkstenis rāda atbilstoši baktēriju aktivitātei. Instalāciju papildina video ar "baktēriju baterijas" eksperimentiem brīvdabā – LU Botāniskā dārza dīķī (2014-2015). Šajā time-lapse video laiks ir "sakompresēts" – 10 minūšu video materiālā ir apskatāmi septiņu mēnešu vides attēlu ieraksti un elektrības svārstību dati laika posmā no vasaras līdz pavasarim, radot "zaļās" enerģijas poētiku.
Šmitu mākslas darbi no "Biotricity" sērijas iepriekš ir tikuši eksponēti Venēcijas Arhitektūras Bienālē (2018), "Ars Electronica" festivāla izstādē Lincā (2018), Elektroniskās mākslas centrā "HeK" Bāzelē, un citviet. Reāllaika skaņas instalācija "Biotricity – dīķa baterija" (2014-2015) šobrīd, līdz pat 26. oktobrim, ir apskatāma Mākslas un radošo industriju centrā "Laboral" Hihonā (Gijon) Spānijā, izstādē "Eko-vizionārisms", kurā izstādīti 12 mākslas darbi, kas tiecas atklāt jaunas saistības starp biosfēru un tehnosfēru.
Savukārt vēl līdz 22. septembrim Akureires Mākslas muzejā, Islandē, ir apskatāma Rasas Šmites un Raita Šmita kopā ar Mārtiņu Ratniku veidotā multimediju instalācija "Runā ar mani", kas ir izraudzīta par Latvijas laikmetīgās mākslas ekspozīcijas vēstījuma atslēgu un izstādes nosaukumu. Instalācijas "Runā ar mani" pamatā ir mākslas pētījums par cilvēku un augu komunikāciju, par mūsu attiecībā ar citām sugām kā augiem, ar kuriem mēs kopā apdzīvojam šo planētu.
"Biotricity" mākslas darba autori – Rasa Šmite un Raitis Šmits ir starptautiski atzīti mākslinieki un kultūras novatori, kas strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām. Šmiti ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji, RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori, interneta radio un jauno mediju mākslas celmlauži. Šmitu jaunākajos mākslas darbos tiek risinātas attiecības starp cilvēkiem un augiem, dabu un tehnoloģijām. Rasa Šmite ir profesore Liepājas universitātē, un Raitis Šmits – asociētais profesors Latvijas mākslas akadēmijā. Šmiti ir arī vieslektori MIT Masačūsetas Tehnoloģiju Institūtā Bostonā, HfG Mākslas un dizaina augstskolā Karlsrūē, Vācijā, un Bāzeles Mākslas un dizaina akadēmijā. 2017. gadā ieguva LR Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā un 2019. gadā tika nominēti "Purvīša balvai" par personālizstādi "Mikropasauļu svārstības".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!