Izstādi apskatīt šonedēļ bija ieradusies arī pati Klintone, savu e-pastu lasīšanai atveltot aptuveni stundu, raksta "Artsy". Ekspozīciju veidojis amerikāņu mākslinieks un dzejnieks Kenets Goldsmits, un tā iekārtota kā Baltā nama Ovālais kabinets, kurā uz galda atrodas 62 tūkstoši lapaspušu ar e-pasta vēstuļu reprodukcijām.
Savu viesošanos Venēcijā Klintone arī atspoguļoja "Twitter" profilā, publicējot fotogrāfiju ar parakstu "Atradu savus e-pastus Venēcijas biennālē. Kāds pabrīdiniet republikāņus!"
Intervijā Klintone sacījusi: "Tas bija un aizvien ir viens no dīvainākajiem un absurdākajiem notikumiem Amerikas politiskajā vēsturē. [..] Tas ir māksliniecisks veids, kādā pateikt to, ko es uzrakstīju savā grāmatā "Kas notika", proti, ka tur nekā slikta nav. Ka tur nebija nekā tāda, kam vajadzēja kļūt tik kontroversiālam. "
Viņa arī brīdināja par Krievijas iejaukšanos Eiropas valstu vēlēšanās, atsaucoties uz Krievijas uzbrukumiem 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā.
Klintones e-pasta sāga aizsākās 2015. gadā, kad "New York Times" ziņoja, ka Klintone, esot valsts sekretāra amatā, lietojusi privātu e-pasta serveri, nevis valdības. Kā toreiz to komentēja pati Klintone, tad darījusi to "ērtības labad", lai nebūtu nemitīgi jāpārslēdzas no viena e-pasta uz otru, un nebūt nav vienīgā publiskā amatpersona, kas tā dara.
Pēc tam šo gadījumu bieži savā kampaņā minēja toreizējais prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps, un tas tiek arī uzskatīts par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc vēlēšanās viņa zaudēja. Klintones pretinieki uzstāja, ka viņa ir pārkāpusi noteikumus par slepenas informācijas aizsargāšanu pret kiberuzbrukumu, tādēļ tas ir uzskatāms par noziegumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!