Svētdien, 29. septembrī, pulksten 14.00, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē notiks izglītojoša pēcpusdiena "Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste – laikmets, personība, dzīve, darbi. Muzeja krājums atklāj". Ar lekciju uzstāsies muzeja vēsturniece Zane Krūmiņa, bagātinot savu stāstījumu ar izteiksmīgu vizuālo liecību demonstrējumu no muzeja krājuma materiāliem, portālu "Delfi" informē muzeja pārstāve Ingrīda Lukašēviča.
14. septembrī apritēja 160. gadskārta, kopš dzimis jurists, Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste, viens no Latvijas dižo vīru plejādes. Jānis Čakste pasaulē nāca 1859. gada 14. septembrī Lielsesavas pagastā, mācījās Jelgavas ģimnāzijā, studēja Maskavas Universitātes juridiskajā nodaļā, pēc tam atgriezās dzimtajā Jelgavā. Strādāja par sekretāru Kurzemes guberņas prokuratūrā, 1888. gadā kļuva par advokātu, aktīvi darbojās latviešu sabiedrības apvienošanas jomā. 1895. gadā Jānis Čakste bija viens no galvenajiem IV Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku organizētājiem Jelgavā, bet kopš 1889. gada bija redaktors tā laika lasītākajam nedēļas laikrakstam Kurzemē – "Tēvija". 1905. gada revolūcijas laikā Jānis Čakste piedalījās Latvijas autonomijas projekta izstrādāšanā. Pirmā pasaules kara laikā viņš pārcēlās uz Tērbatu, kur kopā ar citiem latviešiem nodibināja Latviešu bēgļu centrālkomiteju. 1918. gadā Čaksti ievēlēja par Tautas Padomes Prezidija priekšsēdētāju.
Pēc Latvijas valsts dibināšanas viņš vadīja Latvijas delegāciju Parīzes Miera konferencē, kurā pieprasīja atzīt Latvijas neatkarību. Atbilstoši Satversmes sapulces lēmumam un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem no 1922. gada 14. novembra Jānim Čakstem tika uzticēti Valsts prezidenta un armijas augstākā virspavēlnieka pienākumi. Kāds bija tālākais notikumiem un darbiem piesātinātais Jāņa Čakstes dienu un gadu gājums, kādi materiāli ļauj ielūkoties izcilās personības gaitās – par to – tikšanās laikā muzeja Kolonnu zālē.