Foto: F64
Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās starptautiska konference "Kultūras trauma un tās dziedināšana", kurā ar lasījumiem uzstājās dažādu nozaru speciālisti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tostarp arī latviešu kino, teātra un operas režisors Viesturs Kairišs, savā runā "Asinszeme un kultūrtrauma" akcentējot latgaliešu kultūrvēsturiskā mantojuma (ne)iekļaušanu Latvijas vēstures un šodienas kultūrsociālpolitiskajā telpā.

Asinszemes koncepts ir ASV vēsturnieka Timotija Snaidera radīts – termins "asinszeme" apzīmē mītisku teritoriju, kurā asiņainā veidā tika risināti 20. gadsimta konflikti. "Mūsu apziņa joprojām atrodas šo konfliktu izraisītā ietekmē. Sabiedrības apziņā tie kolektīvi ir iezīsti kopā ar mātes pienu, ko nevar mehāniski atdalīt. Sabiedrības apziņai ir nepieciešama lēna, soli pa solim, kolektīva psihoterapija, un māksla ir līdzeklis šīs terapijas veikšanai," uzsvēra Kairišs.

Pirmais un svarīgākais solis – uzdrošināties par šīm traumām runāt atklāti, ko viņš dara savā topošajā filmā "Piļsāta pi upis", kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada sākumā. Jaunās spēlfilmas scenārija pamatā ir latviešu trimdas autora Gunara Janovska tāda paša nosaukuma romāns, un tas ir mīlas stāsts uz 20. gadsimta 30.–40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Filmas galvenajam varonim Ansim jāizvēlas starp divām sievietēm un trim varām, turklāt pāris gadu laikā viņš no neveikla jaunekļa pārtop par vīrieti, kura lēmumi izvēles priekšā liecina par cilvēkā "cīši" iekodētu humānisma stīgu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!