Foto: Rīgas Aleksandra vīriešu ģimnāzijas audzēkņi savos formastērpos. Pirmais no labās Aleksandrs Čaks – Čadarainis tur rokā cepuri. Saranska, Krievija. Ap 1915. Skenējums
Otrdien, 8. oktobrī, pulksten 17.30, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) ar lekciju "Aleksandra Čadaraiņa dzīve, literārā darbība un politiskās aktivitātes Krievijā (1917–1922)" viesosies Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja vadītāja Mg. art. Antra Medne, portālu "Delfi" informē muzeja pārstāve Natālija Sujunšalijeva.

Dzejnieks Aleksandrs Čaks (1901–1950) no 1911. līdz 1914. gadam mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, ko Pirmā pasaules kara dēļ vispirms 1915. gadā evakuēja uz Viru Igaunijā, bet 1917. gadā – uz Mordovijas apgabalu, Penzas guberņas pilsētu Saransku Krievijā. Kara apstākļos nācās saskarties ar daudzām tam laikam tipiskām sadzīviskām neērtībām – elektrības trūkums, bads un īrētas istabas.

Skolas klasēs nebija elektrības jau krēslas stundās, un audzēkņi nevarēja mācīties, kas iespaidoja viņu zināšanu līmeni. Rīgas Aleksandra ģimnāzijas pedagoģiskā padome ziņoja par to, ka telpu trūkuma dēļ daļu no klasēm pārvietoja uz meiteņu ģimnāziju, bet arī tas nedeva vajadzīgo efektivitāti. Skolnieki kopā ar savām ģimenēm parasti dzīvoja un īrēja istabas vai dzīvokļus no privātiem namīpašniekiem. Pirmā pasaules kara laikā, kad Saranskā ieradās latviešu bēgļi, vietējie iedzīvotāji, cik spēja, centās palīdzēt viņiem iekārtoties, atrast darbu, pajumti.

Aleksandrs ČaksAleksandra BeļcovaRomans Suta

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit