Dzejnieks Aleksandrs Čaks (1901–1950) no 1911. līdz 1914. gadam mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, ko Pirmā pasaules kara dēļ vispirms 1915. gadā evakuēja uz Viru Igaunijā, bet 1917. gadā – uz Mordovijas apgabalu, Penzas guberņas pilsētu Saransku Krievijā. Kara apstākļos nācās saskarties ar daudzām tam laikam tipiskām sadzīviskām neērtībām – elektrības trūkums, bads un īrētas istabas.
Skolas klasēs nebija elektrības jau krēslas stundās, un audzēkņi nevarēja mācīties, kas iespaidoja viņu zināšanu līmeni. Rīgas Aleksandra ģimnāzijas pedagoģiskā padome ziņoja par to, ka telpu trūkuma dēļ daļu no klasēm pārvietoja uz meiteņu ģimnāziju, bet arī tas nedeva vajadzīgo efektivitāti. Skolnieki kopā ar savām ģimenēm parasti dzīvoja un īrēja istabas vai dzīvokļus no privātiem namīpašniekiem. Pirmā pasaules kara laikā, kad Saranskā ieradās latviešu bēgļi, vietējie iedzīvotāji, cik spēja, centās palīdzēt viņiem iekārtoties, atrast darbu, pajumti.
Tālu no Rīgas Aleksandram Čakam sākās dzīves posms, par kuru viņš vēlāk rakstīja: "Ģimnāzijas regulārais darbs un stingrā disciplīna pieradināja mani pie darba, vēl vairāk – iemācīja mani darbu mīlēt. Man patika ne tikai kārtīgi un centīgi izpildīt savus skolas darbus, bet pat caurām pēcpusdienām sēdēt un lasīt grāmatas – visdažādākā satura. No palaidņa un visādu pigoru taisītāja es pamazām paliku par nopietnu zēnu. No 11-tā līdz 18-tam dzīvības gadam es tiku izlasījis milzums grāmatu: gandrīz visus redzamos krievu rakstniekus, tad vācu, franču, skandināvu, angļu, spāniešu un itāļu tikai dažus, senie grieķi un romieši man tad ne visai patika."
Krievijā 1917. gadā notika pirmās Aleksandra Čaka radošās izpausmes. Dzejolis krievu valodā "Atdzimsti, Latvija, svētā" ("Восстань, o Латвия святая!") – par to vēl nav īsti skaidrs, vai autors patiesi ir Čaks.
Восстань, o Латвия святая,
Не под ярмом тебе стоять!
Сорви, все силы напрягая,
С себя позорную печать!
Не зная сладкого покоя,
Ты вечно плавала в крови.
Проснись – (nesalasāmi četri vārdi – Antras Mednes piezīme)
И цепи рабства изорви!
No 1919. gada septembra līdz 1921. gada maijam Čaks dzīvoja Penzā, mācījās Penzas Strādnieku-zemnieku universitātē. 1919./1920. gada ziemā strādāja Penzas slimnīcā un kara hospitālī. Esot Penzā 1919. gadā, viņš sapņoja un fantazēja par tikšanos šeit ar krievu dzejnieku Vladimiru Majakovski (Владимир Маяковский, 1893–1930). 1931. gadā laikrakstā "Nord-Ost" publicētais raksts "Mana pirmā sastapšanās ar Majakovski" ir autora fantāzija un, iespējams, nerealizēta vēlme satikties ar futūristiem, kuri guva lielus panākumus visā Krievijā, kad dzejas un mākslas vakari notika kabarē, cirkā, uz tiltiem un bulvāriem ar uzsaukumu "Viss rit savu gaitu!", un priekšnesumi pielāgojās notikumiem, kas izriet no rīcības.
Futūristi – Dāvids Burļuks (Давид Бурлюк, 1882–1967), Vasilijs Kamenskis (Василий Каменский, 1884–1961), Vladimirs Majakovskis – viesojās Penzā 1914. gada marta sākumā, kad, braukājot pa Krievijas pilsētām, viņi uzstājās ar lekcijām un dzejas lasījumiem. Futūristi 2. martā ieradās Penzā, kur tanī brīdī dzīvoja D. Burļuka brālis, 28 gadus vecais Vladimirs – mākslas skolas students, kurš bija iemīlējies futūrismā. Nākamajā dienā futūristi ar lieliem panākumiem uzstājās Apvienotās Asamblejas ēkā (Здание Соединённого собрания), Krasnaja ielā 60. Visi trīs bija vietējā aristokrāta Konstantīna Ceges (Константин Цеге, 1879–1926) un viņa ģimenes viesi. Vēlāk māja kļuva populāra kā "Futūristiskā māja" (Футуристический дом) ar daudzpusīgu interešu salonu un kultūras pasākumiem, ko bieži apmeklēja Penzas mākslinieki.
Vladimirs Majakovskis otrreiz viesojās Penzā 1927. gada janvārī. Viņš tikās ar vietējiem žurnālistiem, dzejniekiem un uzstājās Penzas Tautas namā.
Aleksandra Čaka īpašumā atradās "Futūristu Avīzes" ("Газета Футуристов") numurs. Nelielo laikrakstu izdeva Tomskas izdevniecība "Факел" ("Lāpa"). Uz vienas lapas bija izteiksmīgi, tekstu papildinoši un akcentējoši šarži, kādi vēlāk parādījās arī mākslinieku biedrības "Zaļā Vārna" izdevumos. Lekcijā tiks runāts arī par Čaka darbību Kārļa Lībknehta klubā, mācībām sanitāru kursos un aktivitātēm politpārvaldē.
Biļešu cena: pieaugušajiem – 3 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,5 eiro.
Pirms lekcijas apmeklētāji varēs iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi.
Vietu skaits ierobežots, tāpēc interesentus lūgums pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
