Dzejnieks Aleksandrs Čaks (1901–1950) no 1911. līdz 1914. gadam mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, ko Pirmā pasaules kara dēļ vispirms 1915. gadā evakuēja uz Viru Igaunijā, bet 1917. gadā – uz Mordovijas apgabalu, Penzas guberņas pilsētu Saransku Krievijā. Kara apstākļos nācās saskarties ar daudzām tam laikam tipiskām sadzīviskām neērtībām – elektrības trūkums, bads un īrētas istabas.
Skolas klasēs nebija elektrības jau krēslas stundās, un audzēkņi nevarēja mācīties, kas iespaidoja viņu zināšanu līmeni. Rīgas Aleksandra ģimnāzijas pedagoģiskā padome ziņoja par to, ka telpu trūkuma dēļ daļu no klasēm pārvietoja uz meiteņu ģimnāziju, bet arī tas nedeva vajadzīgo efektivitāti. Skolnieki kopā ar savām ģimenēm parasti dzīvoja un īrēja istabas vai dzīvokļus no privātiem namīpašniekiem. Pirmā pasaules kara laikā, kad Saranskā ieradās latviešu bēgļi, vietējie iedzīvotāji, cik spēja, centās palīdzēt viņiem iekārtoties, atrast darbu, pajumti.