Skaidrojošajā vārdnīcā "Tēzaurs" teikts, ka deva ir "noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam)", piemēram, "zāļu deva – zāļu līdzekļa daudzums, ko ievada organismā". Ja jauno Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu "Kultūrdeva" pārdotu aptiekā, tas, visticamāk, atrastos plauktā pie uztura bagātinātājiem. Daudziem tie palīdz, bet tomēr ar likumu noteikts, ka uz paciņas jābūt rakstītam: "Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu."
"Kultūrdeva" kā tādi multivitamīni satur mikroelementus no daudz kā, tostarp arī vairākiem tagadējiem un bijušajiem LTV raidījumiem. Viss sākas ar kultūras ziņām un turpinās ar divām "Nacionālo dārgumu" epizodēm, kurās raidījuma vadītājs – Mārtiņš Ķibilds – iztaujā pēdējā laika Latvijas centrālo kultūras notikumu galvenos varoņus. Pa vidu ir neliels jaunievedums un nodeva laikmeta tendencēm – Alekša Vilciņa sociālo tīklu apskats, bet kā pēdējā trieciendeva seko "hipsterīga" versija par raidījumu "Province" Kristīnes Komarovskas vadībā. Diemžēl visā dažādo elementu jūklī iztrūkst mana vismīļākā LTV raidījuma – "Personība. 100g kultūras", kas savulaik 40 minūšu garumā ieveda skatītāju kādas kultūrpersonības dzīvē. Cik gan vakariņu nav pagatavots, klausoties "Personību"! Vienubrīd, griežot ķirbi vai burkānu, pat nonācu pie atziņas, ka šī raidījuma nosaukumu vajadzētu pārveidot jautājuma formā – "Personība?". Jo ne visus varoņus nešaubīgi varēja saukt par personībām, tāpēc labāk atstāt šo jautājumu atvērtu, skatītāja paša ziņā. Atšķirībā no "Personības" raidījuma "Kultūrdeva" veidotāji nav centušies iet dziļumā, bet tā vietā izveidojuši nepilnu stundu garu reklāmas rullīti lielākajiem nedēļas kultūras notikumiem.
Raidījuma centrā ir Mārtiņš Ķibilds, pārējiem vadītājiem iespraucoties ekrānā vien ar pāris dažas minūtes gariem sižetiem, tāpēc arī atbildība par rezultātu lielā mērā gulstas uz viņa pleciem. Šķiet, ka Ķibilds ar šo uzdevumu tiktu galā labāk, ja tik izmisīgi necenstos radīt atbrīvoti čomisku atmosfēru, reizēm uzdodot muļķīgus jautājumus un gardi smejoties par saviem jokiem. Piemēram, sarunā ar aktieriem Gundaru Āboliņu un Regīnu Razumu lielu paša autora smieklu šalti izraisīja joks: "Tāpat kā teātrī ir starpbrīdis, televīzijā ir reklāmas pauze!" Tikmēr filmas "Jelgava 94" režisoram Jānim Ābelem nācās atbildēt uz tik būtisku jautājumu – "Kā iet taviem brāļiem?" (šajā gadījumā tika lietota atsauce uz citiem kinorežisoriem – brāļiem Raiti un Lauri Ābelēm, ar kuriem patiesībā raidījuma viesi radnieciskas saites nevieno). Viens no potenciāli interesantiem risinājumiem ir lūgt raidījuma varoņus apmeklēt kādu citu nedēļas kultūras notikumu, lai skatītāji dzirdētu, ko mūziķi domā par mākslas izstādēm, rakstnieki par teātra izrādēm un tā tālāk. Tomēr arī šīs sarunas lielākoties izvēršas virspusējas, dažkārt sagumstot zem vadītāja tendenciozo jautājumu smaguma, piemēram: "Bet Bikše ir meistars, piekritīsiet?" Iespēja, ka jaunu mākslas pieredzi guvušajam kaut kas no redzētā vai dzirdētā varētu arī nebūt paticis vai raisījis pretrunīgas pārdomas, netiek pieļauta.
Kritikas aizmetņi raidījuma laikā pavīd vienīgi Alekša Vilciņa veidotajā sociālo tīklu apskatā, ar kura palīdzību tiek pausta "tautas balss" par dažādiem kultūras notikumiem. Dzīve iet uz augšu – ja agrāk vienīgā iespēja interaktīvi līdzdarboties bija sūtīt vēstules vai piezvanīt un nobalsot par vienu no atbilžu variantiem uz ekrāna apakšā esošo jautājumu, tad tagad ir cerība – vadītājs nolasīs kādu no taviem tvītiem! Viedokļu kompilācija ir izveidota korekti, piedāvājot dažādus skatu leņķus. Turklāt Vilciņa intonācijai piemītošā maigā ironija ir patīkama atslodze no spiediena just tikai un vienīgi pozitīvu pacilājumu, kas lielākoties raksturīgs pārējam raidījumam. Viss ir tik krāsaini, tik dzīvespriecīgi, ka tā vien šķiet – tūdaļ studijā ar "hop hop la la la la la la" uz lūpām iedejos Renārs Kaupers, izņems no mājām savā azotē kaudzi zelta retrīvera kucēnu un visi smaidot palēksies gaisā. Nē, tā tomēr nenotiek. Kaupera vietā studijā gan parādās mūziķis Goran Gora.
Jāuzteic raidījuma veidotāji par vēlmi atrast balansu, objektīvi atspoguļojot notikumus visos žanros, – vismaz pagaidām nerodas iespaids, ka kāds būtu atstāts novārtā. Prieks, ka visas kultūras norises augstprātīgi nekoncentrējas tikai ap Rīgu, piedāvājot skatītājiem iespēju uzzināt vairāk, piemēram, par topošo izrādi Valmieras drāmas teātrī vai pat mākslinieces Vijas Celmiņš izstādi Ņujorkā. Tomēr gribētos sagaidīt vairāk drosmes – raidījumā lielākoties tiek izcelti gana "popsīgi" notikumi, kuriem papildu reklāma nav nepieciešama. Ceru nākotnē tomēr sagaidīt, ka Ķibilds (vai kāds cits no vadītājiem) izmēģinās ne tikai grupas "Auļi" dūdas, bet arī laikmetīgās dejas soli, apmeklēs dzejas performanci vai sasvīdīs pagrabā kādā ļoti depresīvā koncertā. Pagaidām vienīgā vadītāja, kas redzama ārpus televīzijas studijas, ir "tautas talantu vācelīte" (citāts no raidījuma) Kristīne Komarovska. Viņa dodas uz Latvijas reģioniem apciemot cilvēkus, kuri dara dīvainas lietas, piemēram, nolēmuši uzšūt pasaulē lielāko musturdeķi, veido unikālus mūzikas instrumentus no "Actimel" jogurta pudelēm vai muzicē, sitot pa kastēm ar mājas čībām. Pret šādiem sižetiem atmaigst pat vislielākie rūguļi – tostarp es.
Patiesībā tieši Naujenes ciemā veidotais musturdeķis ir izcili piemērots simbols pašam raidījumam. Rodas iespaids, ka veidotāji pārmērīgi cenšas nepilnas stundas laikā saspiest pēc iespējas vairāk dažādu elementu, baidoties pazaudēt mūsdienu skatītāja jau tā nenoturīgo uzmanību. Lai vēl vairāk nodrošinātos pret iespējamo kanāla pārslēgšanu, saturs iepakots krāsainā studijā, pa kuru no dažādiem leņķiem glūnīgi lavās operators ar kameru. Ja vēl vajag pierādījumus raidījuma līdzībai ar musturdeķi, aicinu aplūkot "Kultūrdevas" logo. Musturdeķis kas musturdeķis! Ja atmiņa mani neviļ, kādreiz "Eiropas hitu radio" piedāvāja ātro mūzikas kursu – stundas laikā noklausīties visus aktuālos skaņdarbus, lai nesanāktu izgāzties, piemēram, diskotēkā, kad visi draugi kliegs līdzi piedziedājumam, bet tu – nezināsi vārdus. Tomēr no gandrīz stundu gara kultūras raidījuma gribas sagaidīt ko vairāk par aktuālo notikumu apskatu. Iedziļināšanos, analīzi, kritiku. Centienus notvert, kā dažādi kultūras procesi mijiedarbojas un ko tas liecina par mums kā sabiedrību. Pagaidām tas vairāk atgādina izstieptu rīta raidījumos redzētu sadaļu, kurā dažādi cilvēki atnāk pozitīvā gaisotnē pareklamēt savus kultūras projektus. Tomēr tas ir tikai sākums, jādod raidījuma vadītājiem laiks ieskrieties un uztaustīt savu mugurkaulu. No sirds ceru, ka izdosies! Lai mēs ne tikai lietotu uztura bagātinātājus, bet arī veselīgi ēstu un nodarbotos ar fizkultūru.