Neatkarības kara iemūžinājumam mākslās, svētku tradīcijās un piemiņas dienu kalendārā ir bijusi būtiska loma Latvijas kultūras atmiņas veidošanā par savas valsts izcīnīšanu un nacionālajiem varoņiem. 20.-30. gados Neatkarības karš un vēl dzīvie tā varoņi bija svarīgs patriotiskās audzināšanas pamats, tas kalpoja par tautas vienotības un brīvības gribas apliecinājumu. Jau pirmajā desmitgadē pēc kara beigām tapa kinofilmas "Es karā aiziedams", "Laiku viesulī", "Lāčplēsis", rakstniecībā – Annas Brigaderes piezīmes prozā "Dzelzs dūre", Jāņa Akuratera stāstu krājums "Klusums un gaisma", arī daudzi dzejas darbi un teātra iestudējumi.
Ne mazāk svarīgs jautājums ir zināšanas un izpratne par Neatkarības karu un tā atspoguļojums mākslās šodien. Latvijas simtgades pasākumu organizatoru izvēlētais vadmotīvs 2019. gadam ir "Varonība". Jo īpaši mūsdienās par svarīgāko varoņstāstu kļuvusi cīņa pret Pāvela Bermonta karaspēku un Rīgas atbrīvošana 11. novembrī, Lāčplēša dienā. Vai šie notikumi joprojām kalpo par rosinošu vielu jaunradei? Un kādus Bermontiādes akcentus izvēlētos šodienas mākslinieks un kādus – vēsturnieks?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
