Īpašā pasākumā svinēs režisora un pedagoga Pētera Krilova 70. jubileju

Programmā plānota tikšanās ar Pēteri Krilovu, kā arī ieskats režisora daiļrades laboratorijā un noslēpumos, filmās neiekļautas epizodes un arhīva kadri.

Kino un teātra režisors, skatuves mākslas pedagogs Pēteris Krilovs dzimis Rīgā 1949. gada 18. februārī. Pēc vidusskolas beigšanas sācis strādāt Rīgas kinostudijā par rekvizitoru un režisora asistentu – sākot ar Aloiza Brenča debiju piedzīvojumu filmas žanrā "Kad lietus un vēji sitas logā" (1967).

1975. gadā Pēteris Krilovs pabeidza studijas Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā, aktierfilmu režijas fakultātē Igora Talankina meistardarbnīcā un jau drīz uzņēma savu pirmo spēlfilmu "Un rasas lāses rītausmā" (1977). Tad sekojušas spēlfilmas "Vasara bija tikai vienu dienu" (1980), "Mana ģimene" (1982), "Durvis, kas tev atvērtas" (1984) un "Sižeta pagrieziens" (1988), arī trīs īsfilmas – "Nomale" (1985), "Kā mēs aizgājām no mājām" (1985) un "Maestro" (1989).

80. – 90.gadu mijā Pēteris Krilovs bija viens no pirmajiem režisoriem, kurš sāka strādāt jaunizveidotajā Rīgas Videocentrā; tur tapa vairākas videofilmas ("Vecrīga uz iekšu, Vecrīga uz āru" (1990), "Tēvzemei un brīvībai" (1990) u.c.), tomēr pamazām Pēteris Krilovs pievērsās teātra režisora un pedagoga darbam, kuru bija uzsācis 1984.gadā, strādājot par pedagogu Tautas kinoaktieru studijā. Arī paša Pētera Krilova kontā ir vairākas kinolomas, sākot ar Jušku Dzidras Ritenbergas filmā "Pats garākais salmiņš" (1982) un pagaidām – beidzot ar politiķi Niedri Aigara Graubas filmā "Rīgas sargi" (2007), spēlējis arī vairākas lomas teātrī.

1994. gadā Pēteris Krilovs kļuva par Daugavpils teātra režisoru, bija tā mākslinieciskais vadītājs līdz 1996. gadam. Par leģendāru kļuvis Pētera Krilova vadītais 1993. gada Fjodora Dostojevska romāna "Velni" iestudējums, kā arī 1997. gada "Brāļu Karamazovu" iestudējums, kas bija Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursa diplomdarbs. Krilovs veidojis izrādes arī Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā Operā (Dž.Pučīni "Bohēma"), Liepājas teātrī, Valmieras teātrī. Ir viens no Jaunā teātra institūta dibinātājiem 1998. gadā un festivāla "Homo Novus" aizsācējiem.

Strādājot Daugavpils teātrī, Pēteris Krilovs kopā ar Uldi Cekuli izveidoja dokumentālo filmu "Starp debesīm un zemi – Augšdaugava" (1994), kas saņēma "Lielā Kristapa" balvu, un arī vēlāk ik pa laikam atgriezās pie kino, uzņemot spēlfilmu "Leģenda par Jāni Tīdemani" (1998), Rīgas astoņsimtgades lielfilmu "Rīga skatās bildes" (2001, četras stundas ekrāna laika, kopā ar Annu Viduleju un Antru Cilinsku), dokumentālās filmas "Lieta: Kombināts" (2002), "Dina" (2005), bet vieni no būtiskiem notikumiem Latvijas dokumentālajā kino ir Pētera Krilova filmas "Klucis. Nepareizais latvietis" (2008) un "Uz spēles Latvija" (2014. – Lielā Kristapa balva).

Jaunākais darbs – Valmieras teātrī viņš kopā ar savu kādreizējo Valmieras teātra kursu iestudējis jaunās dramaturģes Annas Zvaigznes lugu "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Iestudējums pieteikts kā balles deju stunda divās daļās. Pirmizrāde notika 2019. gada 11. maijā.

Pēteris Krilovs ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesors kopš 1998.gada, saņēmis Latvijas Teātra darbinieku savienības balvu par darbu teātra pedagoģijā (1992) un žūrijas speciālbalvu par izciliem sasniegumiem teātra pedagoģijā (2008).

Ieeja pasākumā bez maksas.