Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Brīvības bulvārī 32, Rīgā, aicina atzīmēt simto gadskārtu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku ar īpašu pasākumu programmu. Muzejs atvērts visu dienu no pulksten 10.00 līdz 19.00, ieeja – bez maksas.
Izstāde "11 varoņstāsti. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena".
Jaunatvērtajā Lāčplēša ordeņa sitmtgadei veltītajā izstādē aplūkojami ne vien valsts augstākais militārais apbalvojums, bet arī citas atzinības zīmes, godalgas un personiskie priekšmeti. Tāpat apmeklētāji varēs izzināt ordeņa saņēmēju likteņus. Izstāde vēsta par ordeņa izveidi, sākot no apbalvojuma statūtu sastādīšanas, ordeņa metu izstrādes un beidzot ar tā izgatavošanu. Apkopotas liecības par ordeņa pasniegšanas organizēšanu un Lāčplēša dienas svinību tradīcijām.
Tikai vienu dienu gadā – 11. novembrī – izstādē tradicionāli apskatāmi ģenerāļa Jāņa Baloža (1881–1965) visu trīs pakāpju Lāčplēša Kara ordeņi, par ko stāstīs un uz jautājumiem atbildēs muzeja speciālisti.
Latvijas armijas uzvara Rīgā 1919. gada 11. novembrī pār Bermonta karaspēku kļuva ne tikai par pagrieziena punktu Latvijas Neatkarības karā, bet arī simboliski iezīmēja pirmā militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – dibināšanas dienu.
No 1920. līdz 1928. gadam ar Lāčplēša Kara ordeni kopumā tika apbalvotas vairāk nekā 2000 personas. Izstādes "11 varoņstāsti. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena" centrā ir 11 ordeņa kavalieru dzīvesstāsti. To vidū zinātnieks, kultūras un sabiedriskais darbinieks Valdemārs Ģinters, vācbaltietis un Francijas armijas leitnants Konrāds Dekerts, viena no trim Lāčplēša Kara ordeņa kavalierēm sievietēm, studente un Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa darbiniece Elza Žiglevica, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka strēlnieks Kārlis Kevešāns un padomju varas represiju upuris Ernests Lācis, kā arī citi. Katrs dzīvesstāsts ir spilgts piemērs apbalvoto personu dažādībai un vienlaikus ilustrē visas Latvijas vēstures sarežģīto ritējumu.
Izstādē pirmo reizi Latvijā ir iespēja apskatīt ordeņa izgatavošanas matricas no ordeņu, apbalvojumu un rotas lietu kaltuves "Arthus-Bertrand" Francijā (Maison Arthus-Bertrand Paris). Matricas izveidotas 1920. gados un ar tām bija iespējams izgatavot Lāčplēša Kara ordeņa III šķiras ordeņa zīmi divos variantos – gan ar emaljētu reversa pusi, gan bez tās.
Tāpat izstādē apskatāmi arī citi līdz šim neeksponēti priekšmeti un fotogrāfijas, kas glabājas dažādās Latvijas kultūras vērtību krātuvēs un privātpersonu īpašumā. Aplūkojamas Lāčplēša Kara ordeņa skices no skiču albuma (to izstādē var caurlūkot digitālā formā), kā arī ordeņa kavalierim Jāzepam Sikoram piederējusī tējas servīze ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības simboliku, kas padomju okupācijas laikā tikusi sapakota un glabāta malkas šķūnī.
Lāčplēša Kara ordeņa simtgadei veltītā izstāde iekļaujas Latvijas valsts simtgades programmā, kurā 2019. gads pasludināts par varonības gadu.
Neatkarības kara notikumi, varoņi un tēmas izstādes "Latvijas gadsimts" sadaļā "Latvijas valsts aizstāvēšana. Neatkarības karš 1918–1920", sākot ar valsts dibināšanas peripetijām un dibinātāju dzīvesstāstiem, valsts aizstāvēšanu un tās varoņiem un beidzot ar Neatkarības kara piemiņas trauslo līniju cauri dažādiem Latvijas laikiem.
Pulksten 16.00 muzeja Konferenču zālē lekcija "No juristes līdz kolhoza priekšsēdētājam: ko mēs zinām par Lāčplēša Kara ordeni un tā kavalieriem?". Tajā varēs uzzināt par ordeņa tapšanu, dizainu, apbalvošanas ceremonijām, ordeņa kavalieru dažādajiem likteņiem. Lektori: LNVM Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa, LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku nodaļas pētnieks Arnis Strazdiņš.
Pulksten 17.30 muzeja Konferenču zālē režisora un scenārista Askolda Saulīša dokumentālā filma "Bermontiāda" (2009), kas veltīta Latvijas armijas uzvaras 90. gadskārtai. Filmā, izmantojot kino un foto arhīvu materiālus, inscenētas epizodes reālo notikumu vietās un 3D datorgrafikas specefektus, atspoguļota trīs pasauļu uzskatu sadursme 1919. gadā Rīgā.
Muzeja "Facebook" lapā atrodama rubrika "Rīga Neatkarības kauju ugunīs". Tajā publicētajās fotogrāfijās redzamas ielas un nami Rīgā pirms 100 gadiem un šodien. Kopumā izveidoti trīs Bermontiādes maršruti #Bermontiādesmaršruti nolūkā vedināt interesentus uz izzinošām pastaigām pa Rīgas centru, Vecrīgu un Pārdaugavu, pieejama arī šo maršrutu karte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
