Foto: LNVM/LETA
11. novembris mūsdienās pazīstams kā Lāčplēša diena jeb diena, kad svinam Latvijas armijas uzvaru pār Pāvela Bermonta vadīto Rietumkrievijas brīvprātīgo karaspēku. Būtiska šīs dienas svētku tradīcija ir svecīšu nolikšana pie Rīgas pils mūra, tomēr tā nemaz nav tik sena tradīcija – tā iedibināta vien pirms dažiem desmitiem gadu. Laika gaitā mainījies ne tikai nosaukums, kādā dēvēts 11. novembris, bet arī šīs dienas pieminēšanas tradīcijas.

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Vairāk informācijas: www.lnvm.lv.

Lāčplēša diena jeb mūsdienās ierastais 11. novembra nosaukums starpkaru Latvijā nebija vispārpieņemts un ierasti lietots uzvaras dienas apzīmējums. Tā laika prese, rakstot gan par svinībām, gan to vēsturisko nozīmi, meklēja un piedāvāja vairākus variantus, kā dēvēt 11. novembri. Piemēram, to dēvēja par Uzvaras dienu, Rīgas atbrīvošanas dienu, Lāčplēša Kara ordeņa svētkiem, Latvijas armijas dienu un Kara invalīdu dienu. Tomēr jau uz 1923. gada 13. novembra laikraksta "Latvijas Kareivis" numura vāka bija raksts ar zīmīgu nosaukumu "Lāčplēšu dienas svinības".[1]

Lāčplēša dienaLatvijas Nacionālais vēstures muzejs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit