Vietējie mediji noziegumu muzejā "Grünes Gewölbe" ("Zaļā velve") jau nodēvējuši par lielāko mākslas priekšmetu zādzību mūsdienu vēsturē.
Pēc muzeja aplaupīšanas Drēzdenes pilī varasiestādes visā Vācijas austrumdaļā darbojas trauksmes režīmā.
Policija mudina atsaukties lieciniekus un izplatījusi nozagto dārglietu fotogrāfijas.
Izmeklētāji arī atklātībai nodevuši novērošanas kameras ierakstu, kurā redzama aplaupīšanas gaita.
Melnbaltajā video redzams, ka viens no diviem laupītājiem ar cirvi sadauza vitrīnu.
Sākot aplaupīšanu, zagļi aizdedzinājuši elektrosadales paneli netālu no muzeja, ar to deaktivizējot signalizācijas sistēmu, kā arī atslēdzot ielas apgaismojumu.
Neraugoties uz to, ka pazudusi elektrība, novērošanas kameras turpinājušas darboties, un aplaupīšanas gaita tikusi uzfilmēta.
"Visa darbība ilga vien dažas minūtes," teikts policijas paziņojumā.
Zagļi aizbēguši automašīnā "Audi A6" un joprojām nav notverti.
Bēgšanā izmantotais auto vēlāk pilsētā atrasts liesmu pārņemts, norādīja policija, piebilstot, ka šobrīd notiek auto izpēte centienos atrast pavedienus.
Aiz muzeja aplaupīšanas, iespējams, stāv "noziedzīgs grupējums", sacīja Drēzdenes policijas priekšnieks Jergs Kubīsa.
Drēzdenes policija apliecināja, ka uztur kontaktus ar kolēģiem Berlīnē, lai noskaidrotu iespējamo saistību ar līdzīgu aplaupīšanu galvaspilsētā pirms diviem gadiem.
2017. gadā Berlīnes Bodes muzejā tika nozagta milzīga, 100 kilogramus smaga zelta monēta.
Vēlāk tika aizturēti un tiesāti četri cilvēki, kas ir saistīti ar bēdīgi slavenu Berlīnes noziedzīgu grupējumu.
Monēta tā arī netika atrasta, un vairojas bažas, ka arī Drēzdenē nozagtās dārglietas ir zudušas uz mūžīgiem laikiem.
Ja zagļi netiks notverti, izredzes, ka dārgakmeņi tiks atrasti, "līdzinās nullei", ziņu aģentūrai AFP atzina dimantu tirdzniecības uzņēmuma "77Diamonds" pārstāvis Tobiass Korminds.
Drēzdenes muzejā pirmdien, 25. novembrī, nozagti trīs dimantu un rubīnu dārglietu komplekti, kas ir nenovērtējami, apliecināja muzeja direktore Mariona Akermane.
Komplektos ietilpa XVIII gadsimta kolekcijas dārglietas, kuras vācis muzeja dibinātājs.
Nozagtajos dārglietu komplektos ir aptuveni 100 dārgakmeņu.
Varasiestādes pavēstīja, ka zagļi atlauzuši tikai vienu stikla kasti, kurā atradās trīs baroka dārglietu komplekti.
Muzejs tika izveidots Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā laikā no 1723. gada līdz 1730. gadam.
Viens no muzeja vērtīgākajiem priekšmetiem ir 43 karātu zaļais dimants, kas pašreiz izstādīts Metropoles mākslas muzejā Ņujorkā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
