Foto: Cēsu Jaunās pils kabineta interjers. 19. gs. 90. gadi Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, CM 119022
Ieskats mainīgajā un daudzveidīgajā lasīšanas vēsturē – no reliģiskas pieredzes līdz politiskam protestam, no iespiesta teksta klausīšanās līdz lasīšanai vientulībā. No 12. gadsimta nogales līdz šodienai.

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku astoņu publikāciju sērijā, kas vēsta par lasīšanas paradumiem un lasīšanas vēsturi no viduslaikiem līdz mūsdienām. Pētījuma pārstāsta autors – Osvalds Zebris.

19. gadsimts ir laiks, kad grāmata uz palikšanu iekārtojas tai īpaši gatavotā plauktā, atsevišķā telpā un speciāli grāmatu glabāšanai celtā ēkā. "Grāmata strauji kļuva par mākslas un kultūras priekšmetu, bet lasītāji kļuva mūsdienīgi, jo literatūras saturs pamazām zaudēja reprezentatīvo un elitāro nozīmi, kas tik būtiska bija iepriekšējos laikmetos. Vairums lasītāju deva priekšroku lektīrai, kas nodrošināja katra sabiedrības indivīda konkrētās vajadzības: emocionālās, intelektuālās, sabiedriskās un privātās," grāmatu krāšanas un glabāšanas pieredzei 19. gadsimtā veltītā pētījumā norāda LNB pētniece un viena no izstādes "Neredzamā bibliotēka" kuratorēm Kristīne Zaļuma.

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit