Nemateriālais kultūras mantojums ir prasmes un zināšanas, kā arī tradīcijas un ieražas, ko noteikta kopiena vai grupa uzskata par svarīgu savas identitātes elementu.
Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas iniciatīva ir daļa no plašāka Eiropas līmeņa procesa ar mērķi apzināt un saglabāt dažādu kopienu unikalitāti, skaidro Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere.
Šobrīd Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kopā ar divām UNESCO atzītajām vērtībām – Dziesmu un deju svētku tradīciju un Suitu kultūrtelpu – ir 19 vērtības, un katru gadu šo sarakstu papildina ar jauniem pieteikumiem. Tos var iesniegt kopienas, tādējādi apliecinot minētās vērtības nozīmību plašākai sabiedrības grupai vai kopienai.
Sarakstu Latvijā veido kopš 2017. gada, pamatojoties uz 2016. gada nogalē pieņemto Nemateriālā kultūras mantojuma likumu, ar mērķi atbalstīt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, radot tam labvēlīgus apstākļus. Atbildība par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu uzticēta LNKC.
Latvijas Universitātes Dabas mājā 5. decembrī pulksten 12 svinīgā pasākumā Nemateriālā kultūras mantojuma padome un LNKC godinās no jauna sarakstā iekļauto vērtību pieteicējus – Carnikavas pašvaldības, biedrības "Pededzes nākotne" un Dagdas pašvaldības pārstāvjus, kā arī pateiksies LNKC vairāku gadu garumā īstenotā projekta "Satiec savu meistaru" dalībniekiem – tautas lietišķās mākslas meistariem. Svinīgajā pasākumā piedalīsies arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!