Izdots enciklopēdijas 'Muižas Latvijā' otrais sējums  (6)

Enciklopēdijas izdevēji SIA "DUE" atklāj, ka otrais sējums ir tapis, pateicoties pārsteidzoši lielajai sabiedrības interesei uzzināt daudz jauna un līdz šim nezināma par muižu arhitektūru, mākslu un vēstures liecībām.

Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis 40 gadu garumā veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Apjomīgais materiāls joprojām tiek apkopots unikālā enciklopēdiju sērijā "Muižas Latvijā", kuras pirmais sējums (A-H) tika izdots 2018. gadā. Šogad ar ir izdots enciklopēdijas otras sējums, kurā ir ietverti pārskati par muižām no I-K alfabēta burtiem.

Grāmatas autors Vitolds Mašnovskis stāsta: "Gadu pēc pirmā "Muižas Latvijā" sējuma izdošanas un, tuvojoties otrā sējuma atvēršanai, varu teikt, ka šis kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes ceļojums ir liels, rūpīgs un kvalitatīvs komandas darbs. Tā nozīmi Latvijas kultūras telpā mēs šobrīd varam tikai nojaust, apzinoties, ka lielāko vērtējumu atstājam nākamajām paaudzēm. Mūsu mērķis, veicot tūkstošiem kilometru pa Latvijas ceļiem, bija pētīt meklēto un visbiežāk drupās atrasto, turpināt sākto pārskatāmo grāmatas shēmu un gatavot nākamos sējumus."

Kā norāda grāmatas autors, otrais sējums ir īpašs ne vien ar apkopoto, unikālo informāciju, bet arī iekļauj vēl neredzētas fotogrāfijas, kuras uzņemtas ar dronu jeb bezpilota lidaparātu: "Šis risinājums deva jaunu, neredzētu telpisku skatījumu uz objektu un tā ietverošo apkārtējo vidi, tāpat palielinājām arī ilustrāciju daudzumu," norāda Mašnovskis.

Savukārt, Guntis Gailītis, Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs uzsver, ka pārmaiņu laiki, kari, revolūcijas, politiskās cīņas vienmēr ir daudz nodarījušas pāri kultūras vērtībām, pat neglābjami tās iznīcinājušas. "Šodien ir iespēja atkal celt goda vietā šīs vērtības, lai Latvijas unikālais kultūras mantojums – muižas – kļūtu par nozīmīgu faktoru mūsu cilvēku dzīves standarta veidošanā. Svarīga ir pieredze, prasmes un zināšanas, jo tieši pēdējos gados kļuvusi aktuāla kultūras mantojuma nozīme, tās vieta cilvēka ikdienas dzīvē, šī mantojuma aizsardzība, saglabāšana, novērtēšana, izmantošana. To atbalsta un virza arī vairāki jaunākie starptautiskie likumdošanas akti un normatīvi."

Juris Dambis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs: "Kultūra ir vienīgais Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanas iemesls ilgtermiņā. Kultūras mantojums ir visu laikmetu radošuma izpausmes nozīmīgāko liecību koncentrēts kopums. Rūpes par kultūras mantojumu ir efektīvākais ilgtermiņa ieguldījums cilvēka dzīves kvalitātes veidošanā un tā apzināšana, izpēte un dokumentēšana ir kultūras mantojuma saglabāšanas darba pamats."

Izdevēja Inta Bērente-Strenga atklāj, ka, pateicoties projektam "Muižas Latvijā", sabiedrība uzzinās kopējo muižu skaitu Latvijā, to vēsturi, kā arī iegūs informāciju par bojā gājušajām celtnēm un citām kultūras mantojuma vērtībām. "Daudzas kungu mājas un saimniecības ēkas īpašnieki pametuši pirms daudziem gadiem, un tās, izlaupītas un izdemolētas, iet bojā. Daudzi īpašumi tiek restaurēti, atjaunoti. Lai izdevumā minētās muižas būtu vieglāk atrodamas, esam publicējuši arī karti ar minēto muižu izvietojumu."

Enciklopēdijas otrā sējuma (I–K) svinīgajā atklāšanā piedalīsies enciklopēdijas autors Vitolds Mašnovskis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes loceklis un Tāšu muižas atjaunotājs Juris Zviedrāns, Latvijas Zinātņu Akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, izdevēja Inta Bērente-Strenga, Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis, savukārt svētku muzikālo noskaņu uzburs soliste Ilze Grēvele – Skaraine un ērģelnieks un Rīgas Doma mūzikas direktors Aigars Reinis.

2018. gadā tika izdots Vitolda Mašnovska enciklopēdijas "Muižas Latvijā" 1.sējums (A-H). Enciklopēdijas izdošanai ir izveidots vairāk nekā 300 tūkstošu liels fotoattēlu un dokumentu arhīvs. Par muižu vēstures un aptuveni 600 muižnieku ciltskoku pētījumu avotiem izmantoti Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas arhīvu materiāli, kā arī vācu arhitektu un vēsturnieku publikācijas. Apkopojot materiālus, tika izveidota sadarbība ar Herdera institūtu Mārburgā.