Kā informē izdevēji, 19. un 20. gadsimta mijā Rīga bija strauji augoša, sociālu un politisku kontrastu pārpilna lielpilsēta toreizējās Krievijas impērijas sastāvā. Pilsētas ekonomisko izaugsmi pavadīja aktīva celtniecība un neilgi pirms 1900. gada Rīgas arhitektūru sasniedza tolaik plaukstošais jaunais mākslas stils – jūgendstils. Par jūgendstila periodu Rīgā var dēvēt laikposmu no 1898. gada līdz 1914. gadam.
"Belle Epoque neoromantiskā pasaules uztvere, kas rosināja vēlmi pēc skaistā, visizteiktāk atklājas tieši ēku dekorā, kas spilgti parāda gan Rīgas arhitektu un dekoratīvās apdares meistaru radošos meklējumus, gan ārējo iespaidu plašo amplitūdu, kuru pārkausējumi līdz ar pirmajiem soļiem nacionālā (arī reģionālā) stila meklējumos veidojuši Rīgas jūgendstila arhitektūras savdabību,” stāsta grāmatas autore Silvija Grosa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
