Foto: Rīgā atklāj Baltijā unikālo Muzeju krātuvi  (16)

Teju 31 tūkstoti kvadrātmetru lielajā krātuvē vienuviet glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un LKA Rīgas Kino muzeja krājumi. Tā ir apjomīgākā Latvijas vēstures liecību, mākslas, rakstniecības, mūzikas un kino priekšmetu kolekcija.

Svinīgajā Muzeja krātuves atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas valsts prezidents Egils Levits, kultūras ministrs Nauris Puntulis, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Andris Vārna, kā arī četru muzeju direktori - Māra Lāce, Ieva Andžāne, Arnis Radiņš un Iveta Ruskule.

Latvijas valsts prezidents Egils Levits uzrunā sacīja: "Jaunā muzeju krātuve ir rezultāts tālredzīgai un pēctecīgai kultūrpolitikai. Tā atspoguļo valsts attieksmi pret savu kultūras mantojumu un tā uzturēšanas vajadzībām. Šī krātuve, cerams, nākotnē būs etalons muzeju kolekciju un krājumu glabāšanas standartiem. Baltijas reģionā jau tagad tā iezīmē Latviju kā valsti, kurā ir šāda unikāla un 21. gadsimta prasībām atbilstoša būve."

Kultūras ministrs Nauris Puntulis: "Šāda mēroga projekts nepašaubāmi ir viens no vērienīgākajiem ieguldījumiem muzeju nozarē kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Tā ir unikāla būve arī visu Baltijas valstu mērogā. Ar šo krātuvi mēs esam atdevušu parādu visām tām muzejnieku paaudzēm, kas pašaizliedzīgi, ar dziļām zināšanām, izpratni un misijas apziņu sarežģītos, nereti pat bīstamos apstākļos, ir vākuši, glabājuši un nosargājuši mūsu nacionālo kultūrvēsturisko mantojumu. Jaunās muzeju krātuves atklāšana ir arī mūsu devums nākamajām paaudzēm, jo tieši kultūrvēsturiskās atmiņas cieņpilna saglabāšana ir pamats, lai mēs arī nākotnē sevi varētu dēvēt par kultūrnāciju."

Latvijai nozīmīgā kultūras objekta attīstību nodrošinājis VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ). Gandarījumu par projektu ēkas atklāšanā pauž VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna: "Attīstot un sakārtojot valsts īpašumu, mēs pievienojam savu artavu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanai. Šodien varam būt lepni par paveikto! Muzeja krātuves nodrošinās atbilstošu vidi – īpašu mikroklimatu, drošības un citas sistēmas, kā arī speciālās iekārtas Latvijas nacionālo dārgumu glabāšanai un mākslas priekšmetu restaurācijai. Šeit vienlaikus būs patīkami uzturēties gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem un ticam, ka krātuve kļūs par dzinuli visas Dzegužkalna apkaimes uzplaukumam." Vārna īpaši pateicību izteica VNĪ komandai, Kultūras ministrijai, Finanšu ministrijai un četriem muzejiem, ar kuriem kopā strādāts plecu pie pleca, lai īstenotu vērienīgu projektu.

Muzeju krātuves arhitektoniskais risinājums tika uzticēts "Arhitektu birojam Krasts" (arhitekte Renāte Truševska), kompleksa būvniecības darbus veica būvuzņēmējs "RERE MEISTARI 1". Kopumā projektā investēti 28,7 miljoni eiro.

Projektējot muzeju krātuvi, arhitekti iedvesmu guvuši no būvteritorijā esošajām divām vēsturiskajām kazarmu ēkām. Arhitektu birojs šauros divstāvīgos apjomus, kuri viens aiz otra savas fasādes vērsa paralēli Pulka ielai, izvirzījis par kompleksa pamatkompozīcijas elementu. Abas kazarmu ēkas vēsturiski veidoja līniju ar pārtraukumu vidū. Šodien jaunā projekta veidolā šīs atstarpes vietā izvietota kompleksa galvenā ieeja, savukārt galvenās ieejas akcents - telpiskas "ribas" - veidots kā turpinājums kazarmu ēku apjomam. Tāpat, izstrādājot ēkas projektu, ņemta vērā Dzegužkalna vaļņveida kontūrlīnija. Dzegužkalna reljefs nolasāms ēkas apjoma formās, kurās iezīmējas kalnam līdzīgas dažāda augstuma un slīpuma jumta plaknes.

Risinot ēkas veidolu, projektā stingri ievērotas ēkas funkcijas prasības. Būvapjoms, kurā apvienotas četru muzeju krājumu glabātuves, restaurāciju darba telpas, noliktavas un citas tehniskās telpas, paredz savu arhitektūras specifiku. To raksturo lieli fasādes laukumi un neliels logu skaits.

Domājot par apjomīgās būves harmonisku integrāciju vidē, ēka zemes gabalā novietota ar atkāpi no ielas, veidojot labiekārtotu priekšdārzu – zaļo zonu ar gājēju celiņiem, atpūtas vietām, stādījumiem, soliņiem. Šādi jaunais apjoms nenomāc šaurās Pulka ielas apbūves mērogu.

Lai arī ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas. Visas inženiersistēmas ir integrētas kopējā mājas inženierkomunikāciju tīklā, to monitoringu un pārvaldību nodrošina ēkas vadības un automatizācijas sistēma. Katram muzejam ir nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas – muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas.

Ēka ir būvēta no saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, tai ir trīs stāvi, tehniskais bēniņu stāvs un viens pagrabstāvs tehniskajām telpām. Ēkas krātuvju telpās griestu augstums un plašās durvis pieļauj lielizmēra krājumu izvietošanu. Mazāka izmēra krājumiem ir izbūvētas divlīmeņu krātuves, tādējādi ievērojami palielinot krātuvju lietderīgo platību. Krājumu drošību krātuvēs un restaurācijas telpās nodrošina Baltijā vērienīgākā automatizētā gāzes ugunsdzēšanas sistēma. Biroju un darba telpās ir augsti un plaši logi ar skatu uz blakus esošo Dzegužkalnu, kā arī bagātīgi apzaļumoto, labiekārtoto un apmeklētājiem brīvi pieejamo ēkas teritoriju.

Mūzikas instrumentu krātuvē tiks uzglabāti visi organoloģijā sistematizēto grupu instrumenti (kopskaitā ap 300). Muzejs lepojas ar Baumaņa Kārļa flīģeli - Latvijas valsts himnas radītāja instrumentu, agrīno saksofonu (19.gs.) un operas "Aīda" iestudējumam 1920. gados gatavotajām ēģiptiešu trompetēm. Unikāls ir 1937. gadā VEF tapušās elektroērģeles "Hammand", kuras Rīgā sāk ražot tikai trīs gadus pēc to radīšanas ASV.

Kino muzeja krātuvē glabāsies dokumenti, plakāti un fotogrāfijas no dažādām latviešu filmām, kā arī unikālas, ar roku veidotas dekorāciju un kostīmu skices no tādām latviešu filmām kā "Pie bagātās kundzes" (1969), "Vella kalpi" (1970), "Ceplis" (1972) u.c.

Kino muzeja krātuvē glabāsies arī pieaugošā LKA Rīgas kino muzeja krājuma tērpu kolekcija. Viens no vērtīgākajiem pēdējo laiku ieguvumiem ir režisora Viestura Kairiša filmas "Melānijas hronika" (2016) titullomas atveidotājas Sabines Timoteo filmā nēsātie tērpi. Kā arī atsevišķa telpa izbūvēta vairāk nekā tūkstots LKA Rīgas Kino muzeja krājumā esošajām 35 un 16 mm kinolentēm. Īpaši unikāls krājuma priekšmets ir filmas "Gauja" (1934) unikālā kopija. Filma "Gauja" ir visvecākā saglabājusies Latvijā tapusī skaņu filma.

Restaurāciju telpas ir aprīkotas atbilstoši restauratoru izvirzītajām prasībām, tajā skaitā ar specifisku aprīkojumu un īpašām putekļu un gāzu nosūces sistēmām. Ēkā ir arī telpas ar īpašām klimata prasībām un aukstuma kameras. Tajās tiks veiktas tehnoloģiskas darbības ar krājumiem, kā arī to uzglabāšana. Te tiks glabāti, piemēram, kino krājumi. Pirms muzeju krājumu pārvešanas, sadarbojoties ar muzejiem, krātuves jau ir nodrošinātas ar stacionāro aprīkojumu, bīdāmo un nekustīgo plauktu sistēmām un izvelkamiem gleznu sietiem.