
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku astoņu publikāciju sērijā, kas vēsta par lasīšanas paradumiem un lasīšanas vēsturi no viduslaikiem līdz mūsdienām. Pētījuma pārstāsta autors – Osvalds Zebris.
Ar šo tekstu noslēdzas rakstu sērija par lasīšanas vēsturi, kurā astoņi pētnieki iedziļinājās lasīšanas, grāmatu krāšanas un tiražēšanas jautājumos no 13. gadsimta līdz mūsdienām. Astotajā sērijas rakstā literatūrzinātniece Anda Baklāne savu redzējumu par šodienas lasītāju sāk ar trāpīgu atsauci uz pašu pirmo – Gustava Strengas – pētījumu par lasīšanas (tekstu klausīšanās) dažādo pieredzi 13. gadsimtā. "Jāatceras, ka viduslaiku sabiedrībās lielākā daļa savstarpējās komunikācijas un rakstītās informācijas pārneses notika mutiski [..]. Lielākā daļa cilvēku tolaik grāmatās rakstīto nevis izlasīja paši, bet dzirdēja nolasītu priekšā – dievkalpojumā, maltītes laikā Vācu ordeņa pilī vai klosterī, svinībās kādā ģildē vai brālībā."