Aijas Zariņas izstādē būs lekcija par eposu 'Kalevala' un 'Kalevipoegs' varoņiem  (2)

Aijas Zariņas izstādes stāstījums balstīts somu tautas eposa "Kalevala" un senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojuma "Eddas dziesmas" varoņu gaitās. Lai arī eposs "Kalevala" Latvijā nav svešs, tomēr, šķiet, ka esam piemirsuši, par ko tas vēstī. Guntara Godiņa zināšanas igauņu un somu literatūrā ir labs palīgs, lai izprastu mākslinieces jaunāko darbu ideju.

Lekcijā tiks sniegts ieskats igauņu tautas eposa "Kalevdēls" ("Kalevipoeg") tēlos, kas sasaucas ar Aijas Zariņas izstādē izmantotā somu eposa "Kalevala" personāžiem. "Kalevdēls" ir mūsdienās visvairāk tulkotais igauņu valodā sarakstītais daiļdarbs, ko Guntars Godiņš atdzejojis gandrīz 90 gadus pēc tā pirmā tulkojuma iznākšanas latviešu valodā. "Kalevipoeg" notikumi un varoņi ir ļoti tuvi somu "Kalevalai".

"Kalevala" līdzīgi mūsu dainām ir nāciju pašapziņas veidošanās procesa sastāvdaļa. Somu ārsts Eliass Lenrūts (Elias Lönnrot, 1802–1884) apkopoja tradicionālās somu un karēļu tautasdziesmas – rūnas, un visu savu dzīvi veltīja darbam pie eposa, kurā viņš episkā vēstījumā apvienoja simtiem lirisku dziesmu un buramo vārdu. 1835. gadā Eliass Lenrūts publicēja pirmo eposa izdevumu "Kalevala jeb Karēlijas vecās rūnas par somu tautas senajiem laikiem" un turpināja rūnu vākšanu, publicējot "Kalevalas" galējo tekstu 1849. gadā. Aija Zariņa savā izstādē pievērsusies skandināvu senajai dzīves ziņai un kosmoloģijai.

Guntars Godiņš (1958) ir latviešu dzejnieks, redaktors, tulkotājs un atdzejotājs. Līdzās Klāvam Elsbergam, Mārim Melgalvim un Pēterim Brūverim pieder 20. gadsimta 80. gadu dzejnieku paaudzei, sauktiem par "jaunajiem dusmīgajiem", arī "ironisko" paaudzi.